Atsākušās sadursmes uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas

"Neskatoties uz nepārprotamo starptautiskās sabiedrības reakciju, Azerbaidžānas militāri politiskā vadība turpina savus agresijas aktus pret Armēnijas suverēno teritoriju, apšaudot gan militāro, gan civilo infrastruktūru," teikts ministrijas paziņojumā.

Tajā pašā laikā Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka Armēnijas armija "pārkāpusi pamieru (..) un apšaudījusi ar artilēriju un mīnmetējiem azerbaidžāņu pozīcijas pie Kelbedžeras un Lačinas".

Šonedēļ uzliesmojušās sadursmes ir lielākais abu pušu konflikts kopš 2020.gada septembra, kad Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.

Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.

Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.