Foto: Ukraina pēc krievu okupantu uzbrukuma Foto: AP/Scanpix
Krievijas un Ukrainas avoti ziņoja par sprādzieniem Krievijas kontrolētajā lidlaukā Krimā. Vietējie ziņojumi un videomateriāli liecina par vairākiem sprādzieniem Krievijas munīcijas noliktavā un transformatoru apakšstacijā Džankojas rajonā, kā arī lidlaukā netālu no Hvardijiskes. Šie sprādzieni nodarīja ievērojamus zaudējumus Krievijas resursiem, kas nopietni ietekmēs Krievijas loģistiku. Krievijas spēki izmantoja Džankoju kā dzelzceļa mezglu, lai transportētu karaspēku un aprīkojumu uz okupētajām apdzīvotajām vietām Zaporižjas apgabala dienvidos, tostarp Melitopoli, ziņoASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Ukrainas spēki nav oficiāli uzņēmušies atbildību par šiem sprādzieniem. "The New York Times" ziņoja, ka kāda anonīma augsta ranga Ukrainas amatpersona sprādzienus Džankojas rajonā piedēvēja "elitārai Ukrainas militārajai vienībai, kas darbojas ienaidnieka aizmugurē", taču neviena Ukrainas amatpersona nav publiski izteikusies, lai uzņemtos atbildību.
Ukrainas trieciens loģistikas mērķiem Krimā, kas ir Ukrainas suverēna teritorija, nepārkāptu Ukrainas saistības pret Rietumu partneriem attiecībā uz Rietumu piegādāto ieroču izmantošanu Ukrainas teritorijā vai ASV noteikto politiku attiecībā uz Ukrainas tiesībām izmantot spēku, lai atgūtu kontroli pār visu savu teritoriju, ieskaitot 2014. gadā Krievijas sagrābtās teritorijas. Nav nekādu pazīmju, ka Ukrainas spēki nesenajos triecienos Krimā būtu izmantojuši ASV piegādātos ieročus, un maz ticams, ka tie to būtu darījuši, jo mērķi atrodas krietni ārpus ASV piegādāto sistēmu darbības zonas.
Uzbrukumi Krievijas pozīcijām Krimā un tās apkārtnē, visticamāk, ir daļa no Ukrainas pretuzbrukuma, lai atgūtu kontroli pār Dņepras upes rietumu krastu. Krievijas apgādes līnijas no Krimas atbalsta Krievijas spēkus Hersonas apgabala rietumos. Ukrainas vēršanās pret Krievijas sauszemes apgādes līnijām Krimā atbilst Ukrainas pretuzbrukuma centieniem, kas vērsti arī pret tiltiem pār Dņepras upi un Krievijas loģistikas atbalsta elementiem okupētajā Hersonas apgabalā. Šīs kampaņas tīrais rezultāts, visticamāk, būs Krievijas spēju traucēšana uzturēt mehanizētos spēkus Dņepras upes rietumu krastā un aizsargāt tos ar gaisa un artilērijas līdzekļiem.
Image
Krievijas izraisītā kara situācija – 16. augusts George Barros, Kateryna Stepanenko, Noel Mikkelsen and Daniel Mealie/Institute for the Study of War and AEI’s Critical Threats Project
Kremlis turpina mainīt savus iespējamos maksimālistiskos mērķus Ukrainā. ISW vērtē, ka Krievijas stratēģiskie mērķi paliek nemainīgi: mainīt režīmu Kijivā un nodrošināt teritoriālo kontroli pār lielāko daļu Ukrainas. Krievijas prezidents Vladimirs Putins 15. augustā, aprakstot Krievijas kara mērķus Ukrainā, nepieminēja teritoriju ārpus Donbasa. Savas 15. augusta provizoriskās piezīmes forumā "Armija-2022" Putins noslēdza ar apgalvojumu, ka Krievijas un Donbasa spēki "pilda savu pienākumu", lai cīnītos par Krieviju un "atbrīvotu" Donbasu. Šāds ierobežots Krievijas mērķu izklāsts krasi kontrastē ar iepriekš formulētajiem Krievijas kara mērķiem "denacificēt" un "demilitarizēt" visu Ukrainas teritoriju.
Krievijas spēki 16. augustā neveica nevienu apstiprinātu uzbrukumu Harkivas pilsētā, bet turpināja spēcīgu artilērijas apšaudi. Harkivas apgabala amatpersonas ziņoja par Krievijas raķešu triecieniem piecos no deviņiem Harkivas pilsētas rajoniem naktī no 15. uz 16. augustu. Administrācijas vadītājs Oļegs Sinegubovs šos triecienus nosauca par vienu no lielākajām Krievijas veiktajām apšaudēm pret Harkivas pilsētu pēdējā laikā. Krievijas spēki veica arī gaisa triecienus apdzīvotām vietām uz ziemeļaustrumiem no Harkivas pilsētas, nometa fosfora munīciju uz Ruska Lozovi un turpināja apšaudīt apdzīvotās vietas.
15. un 16. augustā Krievijas spēki veica vairākas neveiksmīgas uzbrukuma operācijas Hersonas apgabala ziemeļos un ziemeļrietumos. Ukrainas militārās amatpersonas ziņoja, ka Krievijas spēki mēģināja virzīties uz Novohrihorivku, bet atkāpās pēc tam, kad nespēja uzlabot savas taktiskās pozīcijas šajā rajonā. Krievijas spēki, kā ziņots, veica arī 14 gaisa triecienus gar frontes līniju Hersonas apgabalā, lielākoties koncentrējoties uz ukraiņu pozīcijām ap Inhulecas upes priekšmalu un uz ziemeļrietumiem no Hersonas pilsētas. Krievijas spēki turpināja raķešu apšaudes no "Uragan" un "Smerch" MLRS sistēmām uz apdzīvotām vietām attiecīgi Krivoj Rihas rajonā un Nikolajevas pilsētā.
Krievijas spēki turpināja apšaudīt Dņepras upes labajā krastā esošās apmetnes no pozīcijām okupētajā Zaporižjas apgabalā. Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievijas spēki ar 40 "Grad" raķetēm apšaudīja Nikopoli un blakus esošo Marhanecas apmetni ar uguni no smagās artilērijas sistēmas "Pion". ISW iepriekš ziņoja par ģeolokācijas materiāliem, kuros redzams, ka Krievijas "Pion" darbojas aptuveni 11km attālumā no Zaporižjas atomelektrostacijas.
Ukrainas spēki turpināja vērsties pret Krievijas munīcijas noliktavām dienvidu asī. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Ukrainas aviācija uzbruka divām Krievijas pozīcijām un pāris munīcijas un militārā aprīkojuma noliktavām Novopetrivkā un Maksimivkā, kas atrodas 53km un 40km uz rietumiem no Nikolajevas. Ukrainas raķešu un artilērijas vienības iznīcināja arī Krievijas apgādes punktu Sukhij Stavok.
Krievijas spēki turpina saskarties ar rekrutēšanas problēmām, visticamāk, pat vervējot rezervistus un brīvprātīgos prestižākajām militārajām vienībām. Novgorodas apgabala vietējie plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievijas spēki vervē iedzīvotājus bez iepriekšējas militārās pieredzes dienestam zemūdenē "Veļikij Novgorod". "Veļikij Novgorod" komandieris Sergejs Mihailovs paziņoja, ka zemūdenē ir astoņas vakances (no 60 cilvēku apkalpes), un apgalvoja, ka vervētājiem nav nepieciešama iepriekšēja speciālā apmācība vai dienests Krievijas bruņotajos spēkos. Zemūdene "Veļikij Novgorod" pašlaik atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, darbojoties Melnajā jūrā. Šie vervēšanas centieni liecina, ka Krievijas spēki cenšas radīt interesi pat par pozīcijām, kas nav tieši frontē.
Krievijas okupācijas varas iestādes cīnās, lai nodrošinātu pamatpakalpojumus okupētajās teritorijās. Zaporižjas apgabala okupācijas administrācijas vadītājs Jevgeņijs Balickis 16. augustā ziņoja, ka vietējās okupācijas varas iestādes visus sociālos pakalpojumus, tostarp pensiju un Krievijas pasu saņemšanu, ir koncentrējušas Berdjanskā, padarot šos pakalpojumus grūti pieejamus civiliedzīvotājiem ārpus pilsētas. Mariupoles pilsētas dome ziņoja, ka veikalos Mariupolē vai nu trūkst pārtikas produktu, vai arī tie tiek pārdoti ar augstu uzcenojumu, kas, iespējams, ir saistīts ar to, ka Krievijas okupācijas iestādes sniedz ierobežotu humānās palīdzības apjomu atsevišķiem neaizsargātiem Mariupoles iedzīvotājiem. Tiek ziņots, ka Mariupoles atjaunošanas darbu kadros redzama lētu un ātri uzbūvētu daudzdzīvokļu māju celtniecība, ko okupācijas iestādes var izmantot propagandas nolūkos, apgalvojot, ka tās atjauno visu pilsētu.
Tiek ziņots, ka Ukrainas partizāni turpina uzbrukumus Krievijas infrastruktūrai okupētajā Dienvidukrainā. Ukrainas Melitopoles mērs Ivans Fjodorovs ziņoja par diviem sprādzieniem pie apakšstacijas Melitopolē un izteica pieņēmumu, ka atbildīgi par tiem ir partizāni. Fjodorovs ziņoja, ka pēc sprādzieniem tika pārtraukta Krievijas televīzijas pārraide vietējā mērogā.
