Visticamāk, laika gaitā starptautiskās palīdzības un atbalsta apetīte Ukrainai mazināsies, un to veicinās arī intereses par pret Krieviju noteikto sankciju samazināšanu. Protams, ir taisnība, ka pašreizējā situācijā Ukraina, visticamāk, nevar "uzvarēt", ja par uzvaru uzskata visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas atgūšanu.
Rietumu finansiālā un drošības palīdzība ir palīdzējusi Ukrainai nodarīt smagus zaudējumus Krievijas bruņotajiem spēkiem gaisā, jūrā un uz sauszemes. Kad Latvija piegādā Ukrainai vairāk militārā aprīkojuma nekā Francija, Itālija un Vācija, spēcīgi atklājas lielo Eiropas valstu patiesie nodomi.
Tomēr šādas pieejas loģika sabrūk, saskaroties ar lielu Krievijas turpmākas agresijas NATO teritorijā iespējamību. Kad tas notiks, būs daudz skumju par "neizmantotām iespējām" un "nepareiziem aprēķiniem". Daudz labāk ir stāties pretī draudiem tagad, kamēr Krievijai ir lieli zaudējumi, izsmelti augsto tehnoloģiju munīcijas krājumi, zema morāle, smagi zaudējumi augstāko komandieru vidū un sliktāka vadība.
Runājot par darbaspēku, prezidents V. Zelenskis, neraugoties uz lieliem līdzšinējiem zaudējumiem, galu galā var izvietot līdz pat miljonam apmācītu karavīru. Tas ir daudz vairāk, nekā Krievija spēj nodrošināt.
Praktiski visa Krievijas armija ir iesaistīta Ukrainas iekšienē, ieskaitot vienības, kas atvilktas no Tālajiem Austrumiem un Kaļiņingradas eksklāva. Lai gan bieži tiek apgalvots, ka Krievijas karaspēks ir "850 000 karavīru liels", patiesībā tas ir ievērojami mazāks par 300 000 karavīru, bet pārējie ir iekšējās drošības spēki (Krievijas Nacionālā gvarde), policija un citas kaujas darbībai nepiemērotas organizācijas. Šie spēki ir cietuši sāpīgus zaudējumus, kurus nevar kompensēt ar slikti apmācītiem iesaucamajiem un atsauktajiem rezervistiem. V. Putins arī nevar ķerties pie pilnīgas mobilizācijas, nepakļaujot savu režīmu lielam riskam. Ar laiku Ukrainas darbaspēka pārsvars tikai pieaugs.
Aprīkojuma ziņā Ukraina ir labi apgādāta ar kājnieku ieročiem, bruņuvestēm un droniem, kā arī prettanku un pretgaisa aizsardzības raķetēm. Tai ir ievērojams tanku un artilērijas spēks, laba izlūkošana un labi funkcionējoša dzelzceļa sistēma, kas ļauj tai pārvietot spēkus un piegādes pa iekšējām līnijām. Tomēr lielākajai daļai Ukrainas tanku trūkst termoierīces, GPS navigācijas, modernas munīcijas un mūsdienīgas bruņutehnikas, savukārt lielākā daļa Ukrainas artilērijas ir velkama (un tādējādi neaizsargāta pret Krievijas pretuzbrukumiem).
Tikmēr ASV glabājas liels skaits "M1A1" kaujas tanku un "M109A6" 155 mm pašgājējhaubiču, kas pēc aizstāšanas ar modernizētiem variantiem atrodas noliktavās. Tie neatbilst pašreizējām prasībām, un tos var salīdzinoši ātri atjaunot operatīvajā stāvoklī un nosūtīt Ukrainai. Lai gan tās nav pašas jaunākās tehnoloģijas, tās ir vairāk nekā līdzvērtīgas Krievijas analogām sistēmām. Līdz šim Ukrainas drosme un izturība ir ļāvusi izdarīt stingru pretestību. Taču, lai uzvarētu, ir vajadzīgas vairāk šādas modernas spējas.
