Aptuveni 20% Ukrainas teritorijas pašlaik atrodas Krievijas okupācijas zonā. Līdztekus neatliekamajām militārajām un cilvēktiesību problēmām, ko tas rada, Krievijas iebrukums ir radījis arī virkni sabiedrības veselības problēmu, kurām steidzami jāpievērš starptautiska uzmanība, skaidro Ukrainas veselības ministra vietnieks un galvenais valsts sanitārais ārsts Ihors Kuzins.
Viena no galvenajām problēmām, ar ko saskaras Ukrainas iestādes, ir informācijas pieejamības trūkums. Diemžēl Ukrainas Veselības ministrijai vairs nav visaptverošas informācijas par medicīnisko situāciju okupētajos valsts reģionos. Tas apgrūtina gūt ieskatu un novērtēt veselības aprūpes problēmu mērogu Krievijas kontrolētajos reģionos. Tomēr pieejamo datu novērtējums un izpratne par vispārējo situāciju Krievijas okupētajā Ukrainā var palīdzēt noteikt galvenās prioritātes Ukrainas un starptautiskajiem veselības aprūpes speciālistiem.
Viens no būtiskākajiem riskiem ir iespējama patogēnu izplatīšanās. Jūlijā un augustā, kad temperatūra sasniedz sezonāli augstus grādus, cilvēku kontakts ar asinssūcējiem kukaiņiem un ērcēm kļūst arvien biežāks. Tas bieži izraisa infekcijas slimību izplatīšanos.
Sakarā ar Krievijas militāro stratēģiju, kas paredz Ukrainas pilsētu bombardēšanu, lielā daļā okupētās Ukrainas dienvidu un austrumu daļas ir smagi bojāta infrastruktūra. Daudzos apgabalos tagad ir ierobežota piekļuve dzeramajam ūdenim, bet atlikušie ūdens krājumi bieži netiek pietiekami attīrīti.
Tiek uzskatīts, ka holēras uzliesmojuma risks ir īpaši augsts Mariupolē, Krievijas okupētajā Ukrainas ostas pilsētā Doņeckas apgabalā, kurā pirms kara dzīvoja gandrīz pusmiljons iedzīvotāju un kura brutālā Krievijas aplenkuma laikā lielā mērā tika pārvērsta drupās. Saskaņā ar Mariupoles pašvaldības iestāžu sniegto informāciju visas 22 pilsētas sūkņu stacijas tika iznīcinātas kaujās, un arī notekūdeņu attīrīšanas un drenāžas sistēmas nespēj pienācīgi darboties. Zem gruvešiem joprojām ir iesprostots liels skaits mirušo ķermeņu, kas turpina sadalīties, vēl vairāk sarežģījot nedrošo situāciju pilsētas veselības aprūpē.
Krievijas iebrukums ir pārvietojis miljoniem ukraiņu un sapulcinājis lielu skaitu cilvēku, kas rada potenciālu ārkārtas situāciju veselības aprūpē. Bērnu ar atšķirīgu vakcinācijas statusu koncentrēšanās evakuācijas procedūru laikā var veicināt tādu vakcīnregulējamu slimību uzliesmojumus kā masalas un difterija.
Tajā pašā laikā nopietnas bažas rada iespējamie kavējumi tuberkulozes diagnosticēšanā un ārstēšanā. Jo īpaši, ja pacienti pārtrauks lietot medikamentus, jo okupētajās Ukrainas daļās ir apgrūtināta piekļuve medicīniskajai aprūpei, tas var izraisīt pret antibiotikām rezistentas tuberkulozes gadījumu skaita pieaugumu.
Tāpat arī HIV inficētie cilvēki nevar atļauties pārtraukt lietot zāles. Izlaižot devas, var atkal parādīties pret ārstēšanu rezistenti celmi, kas rada lielu risku ne tikai pašreizējiem pacientiem, bet arī tiem, kuri ar šo slimību varētu saslimt nākotnē.
Liels skaits pamesto mājlopu vēl vairāk sarežģī veselības aprūpes situāciju kara laikā Ukrainā un palielina dzīvnieku pārnēsājamo slimību draudus. Nekontrolēta dzīvnieku pārvietošana vai to līķu pārvietošana, kā arī savvaļas dzīvnieku iznīcināšana var izraisīt patogēnu izplatīšanos starp cilvēkiem kopā ar savvaļas dzīvniekiem un mājdzīvniekiem.
Starptautiskais atbalsts Ukrainai līdz šim ir bijis vērsts uz ieroču piegādi un humānās palīdzības sniegšanu kauju dēļ pārvietotajām personām. Raugoties nākotnē, ir ļoti svarīgi, lai Ukrainas partneri palīdzētu risināt arī pieaugošās veselības aprūpes problēmas, ko radījis Krievijas iebrukums.
Pašlaik Ukrainai nepieciešamo medicīnas preču saraksts ir garš. Tajā ietilpst diagnostikas komplekti, ātri izvietojamas lauka slimnīcas, imūnbioloģiskie medikamenti tādu slimību ārstēšanai kā difterija, stingumkrampji, botulisms un malārija, kā arī vakcīnas regulārai imunizācijai (tostarp pret A hepatītu un holēru), dezinfekcijas līdzekļi, pārvietojamas ūdens attīrīšanas sistēmas un līdzekļi kaitēkļu apkarošanai.
