Kas ieņems Krievijas valdnieka krēslu pēc Putina aiziešanas?

Paredzams, ka Krievijas komentētāji visvairāk runā par tādiem smagsvariem valsts vadībā kā Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs (kuram, starp citu, jūlijā aprit 71 gads), premjerministrs Mihails Mišustins (56 gadi), ģenerālštāba priekšnieka pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko (59 gadi) un Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins (64 gadi), ziņo "The Jamestown Foundation".

Šobrīd tās visas ir tikai spekulācijas un patiesību varbūt pats V. Putins nav izlēmis. Reizēm kāds zinātājs piebilst, ka reālas izredzes nokļūt augstākajā amatā ir jaunākiem cilvēkiem, piemēram, Patruševa dēlam Dmitrijam (44), kurš pašlaik ir Krievijas lauksaimniecības ministrs vai senatoram Andrejam Turčakam (46), vai 49 gadus vecajam Tulas apgabala gubernatoram (un bijušajam Putina miesassargam) Aleksejam Djumiņam.

Ņemot vērā sankciju ietekmi uz valsts ekonomiku, kas izraisa jaunus aicinājumus mainīt valdības kursu, iespējams, ir neizbēgami, ka par Krievijas pēc Putina režīma maiņas arhitektūru Maskavā runā visur. Taču krievi nav vienīgie, kas domā par savas valsts nākotni.

Pirms diviem mēnešiem Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centrs (CCD), kas darbojas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes paspārnē, publicēja savu viedokli par visticamāko pēctecības un varas nodošanas scenāriju Krievijā.

Virspusēji tas var šķist neintuitīvi, ka cilvēks, kuram desmitiem valstu piemēro sankcijas un kurš vada nelielu reģionu Krievijas Federācijas perifērijā, būtu uzskatāms par reālu kandidātu uz pasaules lielākās valsts augstāko amatu, taču citi Ukrainas novērotāji tam piekrīt. Saskaņā ar "24. kanāla" komentētāja Ivana Jakovina teikto 45 gadus vecais Kadirovs ir ne tikai ietekmīgākais, bet arī draudošākais politiķis Krievijā. Ukraiņu politologs Tarass Berezovecs uzskata, ka Kadirovam ir pietiekami liela ietekme un apņēmība, lai startētu prezidenta vēlēšanās gadījumā, ja Putina varas pozīcijas vājināsies. Kadirovs Maskavā pastāvīgi uztur līdz 3000 lojālu kaujinieku, un šis spēks varētu ietekmēt jebkuras turpmākas cīņas par varu iznākumu par labu Kadirovam. Baumas par Putina veselību ir rosinājušas Krievijas politiskos klanus meklēt spēcīgus sabiedrotos, un Kadirova privātā armija ir vienīgais "spēks, kas spēj pārņemt varu", sacīja cits ukraiņu analītiķis, pulkvedis (atvaļināts) Oļegs Ždanovs. Patiešām, kopš 2022. gada Krievijas un Ukrainas kara sākuma Kadirovs ir ticies ar abiem Patruševiem, premjerministru Mišustinu, aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, Federālā drošības dienesta (FSB) direktoru Aleksandru Bortņikovu, Kremļa štāba priekšnieku Antonu Vaino, Krievijas Valsts domes priekšsēdētāju Vjačeslavu Volodinu un, protams, pašu prezidentu. Lai gan Krievijas plašsaziņas līdzekļos šīs tikšanās tika plaši atspoguļotas, par apspriestajiem jautājumiem ir maz informācijas.

Krievijas plašsaziņas līdzekļi jauno un hiperaktīvo čečenu ir uzņēmuši kā paraugu un piemēru citām amatpersonām, vienlaikus atzīstot nepieciešamību citēt viņa vārdu, lai piesaistītu lielu skatītāju skaitu. Treškārt, Kadirovs, kurš sevi bieži dēvē par uzticamu Putina "kājnieku" un tradicionālo vērtību aizstāvi, visticamāk, būs pieņemams tām vecajām elitēm un konservatīvajiem sabiedrības slāņiem, kuri varētu vēlēties, lai putinisms tiktu saglabāts arī pēc Putina aiziešanas.

Interesanti, ka spekulācijas par pašreizējā Krievijas līdera pēcteci reti kad ir apsēstas ar etnisko, reliģisko vai ģeogrāfisko piederību. Taču tieši tajā slēpjas Kadirova vājās puses: viņš pieder pie ļoti apkaunotas etniskās grupas un jau ilgu laiku kultivē dievbijīga musulmaņa tēlu valstī. Kadirovs arī nekad nav strādājis valdības amatā Maskavā, lai gan viņu parasti uzskata par federālā līmeņa politiķi. Tomēr arvien nacionālistiskākā, imperiālistiskākā Krievijā, kas kļūst par starptautisko likumu pārkāpēju valsti, kura arvien biežāk ignorē atzītas normas un vērtības, Kadirova izredzes kļūt par nākamo valsts prezidentu nevajadzētu novērtēt par zemu.