Ja jebkad ir bijis konflikts, kas uzsvēra, ka politikas pasaulē steidzami nepieciešama stratēģiska tālredzība, tad tas ir konflikts, kas pašlaik plosās Ukrainā. Jau mēnešiem ilgi eksperti ir prognozējuši, kā karš varētu izcelties un, kad tas būs izcēlies, kā tas varētu attīstīties tālāk. "Atlantic Council" eksperti Metjū Burrovs un Roberts Manings pārskata kara prognozes, ņemot vērā konflikta līdzšinējo attīstību.
Trīs mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izredzes uz izšķirošu Kremļa uzvaru ir izgaisušas. Tomēr pat ņemot vērā Krievijas neveiksmes kaujas laukā, varonīgo Ukrainas pretestību un bagātīgo Rietumu militāro palīdzību, notikumu gaita nav pilnībā mainījusies.
Aprīlī "Atlantic Council" eksperti izklāstīja četrus scenārijus par to, kā kara iznākums varētu izmainīt pasauli. Toreiz līdz galam nebija skaidrs, ka "iesaldētā konflikta" scenārijs, kurā abām pusēm neizdodas panākt strauju vai izšķirošu progresu, ir visdrīzāk īstenojies. Tieši uz to konflikts ir virzījies pēdējās nedēļās.
Tajā laikā nebija tik acīmredzams arī tas, cik lielu triecienu karš varētu izraisīt pasaules ekonomikai, izraisot lielas pārtikas un enerģētikas krīzes. Atkarībā no konflikta ilguma šīs sekas jaunattīstības valstīm varētu izrādīties vēl smagākas nekā 2008. gada finanšu krīze. Un, lai gan trieciena viļņi Eiropu skar vairāk nekā Amerikas Savienotās Valstis, abas valstis ir nonākušas ekonomiskajās grūtībās. Pašā Ukrainā Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma jau ir aplēsusi, ka, ja karš turpināsies, lielākā daļa ukraiņu līdz gada beigām saskarsies ar "ārkārtēju ekonomisko neaizsargātību".
Šī globālā ekonomiskā lejupslīde, visticamāk, kļūs par aizvien ietekmīgāku faktoru ASV un NATO lēmumu pieņemšanā - iespējams, tas var radīt plaisu starp Eiropu, kas var censties ātrāk izbeigt karu, un ASV, kas vēlas, lai Maskava ciestu pilnīgu sakāvi.
Kā iesaldētais konflikts varētu izpausties pasaulē turpmāko divu gadu laikā? Turpmāk sniegti trīs varianti, kā varētu izskatīties šis scenārijs:
Scenārijs Nr. 1: Ukraina tiek lēnām "nožņaugta"
Krievija nostiprina sauszemes tiltu uz Kremļa kontrolēto Krimas pussalu un, nenodrošinot pilnīgu kontroli pār Ukrainas Melnās jūras piekrasti, iznīcina vai bloķē Odesas ostas pilsētu, padarot valsti faktiski bez piekļuves jūrai. Krievija turpina bombardēt infrastruktūru citviet Ukrainā un okupē daļu Ukrainas dienvidu un austrumu daļas, vēl vairāk destabilizējot valsti. Pēc tam V. Putins aicina uz pamieru 2023. gada sākumā, bet nav gatavs noslēgt miera līgumu. Viņš joprojām cer uz lielākiem zemes ieguvumiem nākotnē (iespējams, uzbrūkot Moldovai), kā arī uz piekāpšanos no NATO puses (piemēram, Krimas atzīšanu par Krievijas suverēnu teritoriju). Rietumu sankcijas pret Krieviju joprojām ir spēkā, un ekonomiskie apstākļi Krievijā pasliktinās. Taču arī ASV un Eiropā iestājas recesija, kas pastiprina pieaugošo politisko neapmierinātību ar inflāciju un preču trūkumu.
Pilna mēroga globālā pārtikas krīze izraisa straujas sacelšanās un nemierus no Šrilankas līdz Ēģiptei (kur jau jūtamas kara sekas), bet tirdzniecības modeļi krasi pasliktinās pēc tam, kad lielākās eksportētājvalstis, piemēram, Indija, Indonēzija un Malaizija, divkāršo pārtikas protekcionisma politiku. Septiņu valstu grupas (G7) un Starptautiskā Valūtas fonda lēnā reakcija saasina parādu krīzi, ar ko saskaras jaunattīstības valstis. Āfrikā un Āzijā pieaug nestabilitāte, bet Latīņamerikā strauji pieaug kreiso politiķu aktivitāte.
Līdz pat 2023. gadam NATO sabiedrotie turpina sūtīt arvien lielāku militāro palīdzību, jo Ukraina, kas atteicās no V. Putina ierosinātā pamiera, cenšas atgūt okupēto teritoriju. Šīs palīdzības kvalitāte un kvantitāte vilina Maskavu turpināt pārtraukt piegādes plūsmu uz Ukrainu, palielinot uzbrukumu risku NATO teritorijas tuvumā (vai pat tās iekšienē), vienlaikus paplašinot konfliktu starp aliansi un Krieviju.
Līdz 2023. gada beigām Rietumu vienprātība ir izjaukta. Bažījoties par ekonomiskajām izmaksām, Ukrainas ciešanām, bēgļu slogu un bailēm no eskalācijas (tostarp Krievijas kodoluzbrukuma riska), Vācija un Francija vada daudznacionālus centienus izdarīt spiedienu uz Kijivu, lai tā realizētu iespēju panākt miera vienošanos ar Maskavu.
Scenārijs Nr. 2: Krievija negūst nekādu labumu
Pateicoties aizvien kompetentākai Ukrainas taktikai - turpinot to, kas tika demonstrēta Kijivas galvaspilsētas aizsardzības laikā, kā arī veiksmīgai pretuzbrukuma operācijai Donbasa austrumu reģionā - līdz 2023. gada sākumam Krievija tiek atbīdīta atpakaļ uz pirms 24. februāra kontroles zonām (saglabājot Krimu un separātistu okupētās Doņeckas un Luhanskas daļas). Taču turpmāki Ukrainas ieguvumi izrādās sarežģīti, jo Krievijas un separātistu aizsardzības spēki ir nostiprinājušies. Neraugoties uz Rietumu piegādāto modernāko ieroču sūtījumiem, Ukrainas spēki gūst minimālus panākumus. Saskaroties ar pieaugošu neapmierinātību valstī saistībā ar ekonomikas sabrukumu un izsmeltu armiju, kas dusmojas par atkārtotām neveiksmēm operācijās, V. Putins ir pakļauts spēcīgam spiedienam noslēgt vienošanos ar Ukrainu, pirms vēl vairāk pasliktinās viņa situācija.
Sākot ar 2023. gada sākumu Turcija, Katara un Indija, kas kopš 2020. gada ir centušās sevi pasludināt par globāliem miera veidotājiem, mudina panākt pamieru, jo globālā ekonomikas krīze rada nepieciešamību pēc steidzamas rīcības. Taču, iedrošinājusies ar panākumiem kaujas laukā, Ukraina pretojas, kamēr V. Putins joprojām cer uz izlīgumu.
Tikmēr arī daži Eiropas līderi sāk klusi uzstāt uz oficiālu diplomātisku ietvaru: Francijas prezidents Emanuels Makrons apvienojas ar savu Ķīnas kolēģi Sji Dzjiņpinu, lai Ženēvā aicinātu uz sarunām starp Ukrainu un piecām ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm (tostarp Krieviju), kā arī Vāciju, lai rastu risinājumu. Sji un Makrons privāti cenšas pārliecināt Putinu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Pekina nevēlas, lai izskatās, ka tā grauj Putina plānus, taču Ķīnas ekonomikas lejupslīde Sji Dzjiņpinam neatstāj citu iespēju.
Scenārijs Nr. 3: Ukraina atgūst gandrīz visu
Ievērojami palielinoties Rietumu ieroču piegādēm Ukrainai, sabrūkot Krievijas morālei gan taktiskā, gan stratēģiskā līmenī un Maskavai nespējot aizstāt militāro tehniku nepieciešamajā apjomā (pateicoties Rietumu sankcijām), Krievija tiek pilnībā izspiesta no Ukrainas, izņemot Krimu. Kijiva gatavojas pussalas atgūšanai, ko V. Putins faktiski uzskatītu par iebrukumu Krievijas teritorijā. Pieaug risks, ka Krievija varētu īstenot kodoltriecienu, lai apturētu Rietumu militāro palīdzību, ko pastiprina tas, ka Krievija ir zaudējusi iepriekš okupētos Austrumukrainas apgabalus. Ukrainai uzsākot plānoto ofensīvu, lai atgūtu Melnās jūras pussalu, Putins tur izvieto "Iskander-M" raķetes ar kodolgalviņām un draud tās izmantot, ja Kijivas spēki virzīsies uz priekšu. Pēkšņi Trešais pasaules karš kļūst skaidri iespējams.
Taču 2023. gada vidū, kas ir gandrīz veselu gadu pirms viņa cerētās pārvēlēšanas, Putina varas saglabāšanu mājās apdraud pieaugošais sabiedrības dusmas. Pazeminātās augstākās militārās un izlūkdienestu amatpersonas piespiež Putinu nekavējoties atkāpties no amata, taču ļauj viņam saglabāt savu ietekmi un pasargā no starptautiskās kriminālvajāšanas par kara noziegumiem.
ASV un Eiropas Savienības viedokļi atšķiras jautājumā par dažu sankciju atcelšanu pret Krieviju: Eiropa, baidoties no Ziemeļkorejas giganta perspektīvas kaimiņos, cenšas panākt vienošanos, atceļot sankcijas attiecībā uz naftu, gāzi un citām precēm saskaņā ar vienošanos, ar kuru daļa no Krievijas pārdošanas apjoma tiktu nosūtīta kā reparācijas Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas vadītajam Ukrainas atjaunošanas fondam.
Tas, kas notiks tālāk kaujas laukā, noteiks, vai pašreizējais lielā mērā iesaldētais konflikts galu galā būs izdevīgs Krievijai vai Ukrainai. Joprojām ir iespējami dažādi militārie iznākumi. Tā kā ir tik daudz mainīgo faktoru, ir grūti noteikt iespējamos scenārijus.
Taču visos gadījumos ekonomiskais kaitējums būs milzīgs ne tikai Ukrainai, bet arī pārējai pasaulei. Tā vietā, lai gaidītu kara iznākumu, politikas veidotājiem steidzami jāmeklē risinājumi globālajai pārtikas krīzei, pieaugošajai parādu krīzei jaunattīstības valstīs un recesijas draudiem Rietumos. Tikmēr risks, ka Krievija konflikta gaitā varētu izmantot kodolieročus, nav nulle. Diplomātisko līdzekļu izmantošana, lai izvairītos no šādas eskalācijas, ir ļoti svarīga, ja vēlamies, lai konflikts tiktu ierobežots un neaptvertu visu pasauli.
