NATO uzdevums ir palīdzēt Ukrainai uzvarēt karā pret Krieviju, saka NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirča Džoane. Pēc amatpersonas teiktā, alianse ir palīdzējusi Ukrainai modernizēt tās bruņotos spēkus kopš Krievijas veiktās Krimas okupācijas 2014. gadā.
"Mūsu misija ir palīdzēt Ukrainai uzvarēt šajā karā, jo viņi var uzvarēt šajā karā, kā arī radīt apstākļus, lai šādi Krievijas žesti tiktu starptautiski nosodīti. Prezidenta Volodimira Zelenska un viņa valdības ziņā ir izlemt, ko nozīmē uzvara, un mēs esam šeit, lai palīdzētu viņam un viņa valdībai iegūt pēc iespējas spēcīgāku sarunu pozīciju, kad pienāks diplomātijas laiks. Jo diplomātijai un politiskam risinājumam ir jānāk," intervijā aģentūrai "BNS" sacīja M. Džoane.
Gaidāmais NATO samits Madridē ir notikums, ko visi reģionā gaida ar nepacietību, jo NATO austrumu dalībvalstis sagaida dažus lēmumus, lai stiprinātu austrumu flangu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Vispirms, lūdzu, pastāstiet, par ko īsti vienojas NATO dalībvalstis?
Madridē mūsu vadītāji lems par mūsu nostājas ilgtermiņa pielāgošanu. Tas nenotiek vakuumā. Kopš 2017. gada mums ir kaujas grupas trijās Baltijas valstīs un Polijā. Esam nolēmuši izveidot četras jaunas kaujas grupas alianses dienvidaustrumu daļā. Mēs pirmo reizi aktivizējām NATO reaģēšanas spēkus, NATO pakļautībā austrumu flangā ir 40 000 karavīru, Eiropā ir 100 000 ASV karavīru, simtiem lidmašīnu un kuģu un viss pārējais. Ir skaidrs, ka mums būs spēcīgāka klātbūtne, ir skaidrs, ka mums būs, teiksim, vairāku jomu spēki.
Jūs domājat sauszemi, jūru un gaisu?
Jā, bet arī kibertelpā un kosmosā. Mums būs jaunas paaudzes gaisa pretraķešu aizsardzības arhitektūra, kas ir ļoti svarīga. Protams, simtiem NATO lidmašīnu patrulēs austrumu flangā. Mēs saprotam, ka mūs interesē kvantitāte, bet mēs vēlamies uzsvērt kvalitāti, tāpēc mēs sagaidām ļoti svarīgus mūsu vadītāju lēmumus Madridē.
Runājot par kvantitāti, Baltijas valstis un Polija lūdz NATO palielināt šos daudznacionālos eFP bataljonus līdz brigādes lieluma vienībām, kas nozīmē, ka sabiedrotajiem nāksies vairākkārt palielināt savu klātbūtni. Vai līderi piekritīs šādam solim?
Vienošanās ir līderu ziņā. Tas nenotiek tikai Krievijas kara pret Ukrainu dēļ, bet arī tāpēc, ka mūsu līderi ir pieņēmuši NATO jaunās paaudzes militāro plānošanu, ko sauc par atturēšanu un aizsardzību eiroatlantiskajā telpā. Mēs sadarbojamies ne tikai teritoriālās aizsardzības jomā, bet arī jauno tehnoloģiju jomā, kā jau minēju, kibertelpā un kosmosā. Tātad par to lems mūsu vadītāji. Bet 15.-16. jūnijā notiks arī NATO aizsardzības ministru sanāksme. Parasti tas ir brīdis, kad tiks pieņemts politiski militārs lēmums, un no līderiem būs atkarīgs, vai šo lēmumu apstiprinās.
Vai NATO samitā Krievija tiks nosaukta par draudu aliansei?
Kamēr mēs runājam, mēs risinām sarunas par jauno stratēģisko koncepciju. Skaidrs ir viens, proti, pēdējā 2010. gada koncepcijā Krievija tika raksturota kā stratēģiskais partneris, kas tagad Krievijas rīcības dēļ ir pilnīgi neatbilstošs. Ir skaidrs, ka Krievija ir nozīmīgākais drauds Eiropas mieram un drošībai. Protams, arī terorisms ir būtisks drauds. Es nevaru spriest par to, kāds būs lēmums, jo pie tā nonāks sarunu rezultātā.
Kā ir ar NATO un Krievijas dibināšanas aktu? Dažas valstis, tostarp Baltijas valstis, vēlas atteikties no šī līguma, jo, viņuprāt, tas ir novecojis.
Krievija būtībā anulē jebkādu dibināšanas akta saturu. Tā pieņēma lēmumus, uzņēmās saistības neuzbrukt kaimiņvalstīm. Tāpēc es domāju, ka faktiski šis dibināšanas akts nedarbojas Krievijas dēļ. Tas, kā jūs to raksturojat, ir nianšu jautājums, bet būtībā Krievija ir izstājusies no vienošanās ar mums, tāpēc tagad mums nav nekādu ierobežojumu ieņemt stingru pozīciju austrumu flangā un nodrošināt, ka katru NATO teritorijas kvadrātcentimetru aizsargā 5. pants un mūsu sabiedrotie.
Vai NATO aicinās Zviedriju un Somiju pievienoties aliansei Madrides samitā?
Mēs atzinīgi vērtējam šo ļoti svarīgo partneru lēmumus. Es teiktu, ka, iespējams, tie ir NATO tuvākie partneri. Mums ir 37 partneri visā pasaulē. Zviedrija un Somija jau gadiem ilgi ir bijušas ļoti cieši saistītas ar NATO. Protams, tā ir alianse, kas darbojas vienprātīgi, un NATO sabiedroto drošības intereses tiks ņemtas vērā.
Mēs zinām, ka notiek diskusijas starp ieinteresētajām pusēm, un esam pārliecināti, ka pievienošanās procedūra tiks sākta. Mums būs divi ļoti vērtīgi sabiedrotie, kas, starp citu, palīdzēs arī Baltijas jūras reģiona drošībai, kā arī papildinās vairākas NATO dimensijas - kiberdrošības, noturības un tehnoloģiju jomā.
Vai NATO plāno būt starpnieks, lai panāktu vienošanos starp Zviedriju un Somiju, no vienas puses, un Turciju, no otras puses, lai atrisinātu šīs domstarpības, jo pašlaik mēs redzam divpusējas sarunas starp šīm valstīm?
Ir labi, ka sarunas notiek tieši starp ieinteresētajām pusēm. Ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs tam piedāvāja savu biroju, un, ja būs nepieciešams, lai viņš un mēs iesaistītos, mēs, protams, to darīsim. Taču mēs esam pārliecināti, ka šīs diskusijas risinās viena sabiedrotā bažas un viņi kopīgi panāks vienprātību par šo divu augsti vērtējamo jauno sabiedroto uzņemšanu mūsu aliansē.
NATO neiesaistījās Ukrainas konfliktā tieši, proti, tikai atsevišķas dalībvalstis sniedza Ukrainai militāro un palīdzību. Vai NATO ir kaut kāds mērķis šajā konfliktā?
Mēs esam palīdzējuši Ukrainai bruņoto spēku pārveidē kopš Krimas okupācijas. Un NATO ir sava loma, lai nodrošinātu, ka Ukrainas bruņotie spēki kļūst par NATO standartiem atbilstošu partneri. Neviens neatņem Ukrainas armijas un tautas milzīgo drosmi, varonību un upurēšanos, bet mēs sakām, ka mums ir un būs sava loma, lai turpinātu palīdzēt Ukrainai dažādos veidos.
Sabiedrotie nolēma izmantot citus mehānismus, piemēram, Rammšteinas procesu, lai palīdzētu un koordinētu. NATO ir organizācija, kuras galvenais pienākums ir aizsargāt un aizstāvēt vienu miljardu cilvēku no 30 valstīm, tostarp novērst kara eskalācijas risku starp mums un Krieviju.
Vai NATO vēlas, lai Krievija šajā konfliktā tiktu vājināta?
Mēs vēlamies pārliecināties, ka mēs skaidri norādām, ka agresija Eiropā un pasaulē pret vājāku kaimiņu ir nepieņemama. Mūsu uzdevums ir palīdzēt Ukrainai uzvarēt šajā karā, jo viņi var uzvarēt šajā karā, kā arī radīt apstākļus, lai šādi Krievijas žesti tiktu starptautiski nosodīti.
Prezidenta Volodimira Zelenska un viņa valdības ziņā ir izlemt, ko nozīmē uzvara, un mēs esam šeit, lai palīdzētu viņam un viņa valdībai iegūt pēc iespējas spēcīgāku sarunu pozīciju, kad pienāks diplomātijas laiks. Jo diplomātijas un politiskā risinājuma laikam ir jānāk.
