Foto: “Azovstaļ” aizstāvju nogādāšana okupētajā Krievijas teritorijā Foto: AP/Scanpix
Daļa Mariupoles aizstāvji, kuri bija iesprostoti "Azovstaļ" rūpnīcā, visticamāk, padevās pēc tam, kad Ukrainas amatpersonas ar Kremli vienojās par evakuācijas pasākumiem. Krievijas spēki 16. maijā sāka evakuēt ievainotos ukraiņu karavīrus uz Krievijas okupētajām apdzīvotajām vietām Doņeckas apgabalā. Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka tās centīsies atgriezt Ukrainai Mariupoles aizstāvjus gūstekņu apmaiņā un turpinās veikt attiecīgus pasākumus, lai glābtu atlikušos Ukrainas karavīrus no "Azovstaļ" rūpnīcā, ziņoASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Kremlis, visticamāk, piekrita "Azovstaļ" aizstāvju apmaiņai, lai paātrinātu Krievijas iespēju pilnībā pasludināt Mariupoli savā kontrolē. Ukrainas militārās izlūkošanas pārvalde (GUR) ziņoja, ka Krievijas Aizsardzības ministrijas Informācijas un masu komunikāciju departaments steigšus gatavo ārvalstu žurnālistu preses iespējas pa okupētajām Ukrainas teritorijām laikā no 18. līdz 21. maijam. Kremlis arī varētu būt piekritis šādai vienošanās, lai nodrošinātu uzvaru, un sociālajos plašsaziņas līdzekļos novērstu kritiku par Krievijas neveiksmīgo Severskijdoņecas upes šķērsošanu un kopumā lēno iebrukuma gaitu.
Protams, Kremlis varētu atteikties no Mariupoles aizstāvju apmaiņas. Daži Krievijas Valsts domes deputāti iesniedza lūgumrakstu pieņemt likumus, kas aizliegtu gūstekņu apmaiņu pret personām, kuras apsūdzētas "nacismā." Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins apgalvoja, ka Mariupoles aizstāvjiem ir izvirzāmas apsūdzības kara noziegumos un tos nevar apmainīt pret Krievijas karagūstekņiem. Kremlis var ignorēt Krievijas Valsts domes bažas vai izmantot tās, lai sabotētu sarunas ar Ukrainu.
Vienošanās par padošanos izraisīja zināmu sašutumu un apjukumu prokrieviski noskaņotajos sociālajos plašsaziņas līdzekļos, nevis pilnīgas Mariupoles kapitulācijas svinības, ko, visticamāk, gaidīja Kremlis. Daži Krievijas "Telegram" kanāli izsmēja Krievijas Aizsardzības ministriju par sarunām ar ukraiņu "teroristiem" un "nacistiem." Daži blogeri kritizēja Doņeckas Tautas Republiku par evakuācijas procesa organizēšanu un vainoja sarunu iestādes par apstākļu radīšanu ukraiņu mocekļa nāvei. Vairāki krievu blogeri arī aicināja ieslodzīt vai nogalināt kapitulējušos ukraiņu karavīrus. Krievijas auditorija, visticamāk, ir neapmierināta ar kapitulācijas vienošanos, jo sagaidīja, ka Krievijas spēki iznīcinās ukraiņu aizstāvjus "Azovstaļā".
Image
Krievijas izraisītā kara situācija – 17. maijs George Barros, Kateryna Stepanenko and Thomas Bergeron/Institute for the Study of War and AEI’s Critical Threats Project
Pēdējo nedēļu laikā Krievijas spēki ir pastiprinājuši artilērijas apšaudi uz Ukrainas pierobežas apmetnēm Čerņihivas un Sumi apgabalā. Ukrainas Ziemeļu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka 17. maijā Krievijas spēki vairāk nekā 70 reižu apšaudīja robežu starp Sumi apgabalu un Krieviju. 17. maijā Sumi apgabala administrācijas vadītājs Dmitrijs Živickis paziņoja, ka Krievijas diversanti 17. maijā neveiksmīgi mēģinājuši pārraut Ukrainas robežu.
Krievijas spēki nesekmīgi mēģināja uzlabot savas taktiskās pozīcijas uz dienvidiem no Izjumas, lai atsāktu uzbrukuma operācijas šajā sektorā. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki papildina karaspēku un uzkrāj rezerves, lai atsāktu virzību uz Slovjansku. Krievijas aviācija uzbruka ukraiņu pozīcijām netālu no Izjumas, un Krievijas sauszemes spēki veica ierobežotus teritoriālus panākumus Limanas rajonā. 17. maijā Ukrainas artilērija, kā ziņots, iznīcināja Krievijas tehniku 15 km uz ziemeļiem no Izjumas.
Krievijas spēki pavirzījās uz priekšu nelielā attālumā uz ziemeļiem no Popasnas, cenšoties sasniegt galveno ceļa savienojumu ar Severodonecku. Pašpasludinātā Luhanskas Tautas Republika apgalvoja, ka ir ieņēmuši Novozvanivku uz dienvidrietumiem no Popasnas, taču tur joprojām atrodas ukraiņu aizstāvji.
Iespējams, ka Krievijas spēki izmantos plašus spēkus, lai uzvarētu Severodoņeckas kaujā, lai daļēji novērstu Krievijas militārās kampaņas kritiku vietējā informācijas telpā. Krievijas Valsts domes deputāts no Komunistiskās partijas Viktors Soboļevs pauda pārsteigumu par to, ka Donbasā nav nozīmīgu uzvaru salīdzinājumā ar vairākām veiksmīgām operācijām 2014. gadā. 2014. gadā V. Soboļevs sacīja, ka Krievijas spēkiem beidzot jāpabeidz "speciālā militārā operācija" Donbasā un vismaz jāizveido efektīvs aplenkums Severodoņeckā. V. Soboļevs arī kritizēja Krievijas vadību par plaša mēroga uzbrukuma operācijas uzsākšanu, neiznīcinot Ukrainas triecienspēkus. Luhanskas apgabala vadītājs Serhijs Haidajs apgalvoja, ka Krievijas spēki lielāko daļu savas kaujas jaudas velta seklai aplenkšanai, lai pārliecinātu Krievijas iedzīvotājus par Krievijas panākumiem Ukrainā.
Krievijas spēki 17. maijā veica arī vairākus neveiksmīgus sauszemes uzbrukumus Doņeckas apgabala rietumos. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki neveiksmīgi mēģināja ieņemt N20 šosejas uz Slovjansku posmu uz austrumiem no Avdijivkas. Krievijas spēki, kā ziņots, arī mēģināja virzīties uz priekšu apdzīvotās vietās uz austrumiem no Avdijivkas, bet teritoriālus ieguvumus neguva.
Ukrainas militārā pavēlniecība pavēlēja aizstāvjiem pie "Azovstaļ" tērauda rūpnīcas padoties Krievijas spēkiem. 16. maijā Krievijas amatpersonas, visticamāk, pieņēma Ukrainas padošanos un evakuēja vairāk nekā 260 ievainoto karavīru. Ukrainas militārās izlūkošanas pārvalde (GUR) paziņoja, ka Ukrainas amatpersonas mēģinās vienoties par gūstekņu apmaiņu pret Mariupoles aizstāvjiem un veiks turpmākus neprecizētus pasākumus, lai glābtu atlikušos karavīrus. Krievijas Aizsardzības ministrija publicēja videoierakstus, kuros redzama masveida evakuācija no "Azovstaļ" 17. maijā, taču ISW nevar apstiprināt, vai visi Mariupoles aizstāvji pameta rūpnīcu. 17. maijā no Mariupoles izbrauca vismaz septiņi autobusi ar Ukrainas karavīriem, kuri nešķita ievainoti.
Ukrainas spēki 17. maijā turpināja spiest atlikušos Krievijas spēkus uz ziemeļaustrumiem no Harkivas pilsētas. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Oļegs Siņegubovs ziņoja, ka Krievijas spēki cenšas atvairīt Ukrainas pretuzbrukumus Vovčanskas virzienā, kas ir pierobežas apmetne aptuveni 90 km uz ziemeļaustrumiem no Harkivas pilsētas. Ukrainas spēki turpina apdraudēt Krievijas sauszemes sakaru līnijas uz Izjumu caur Vovčansku. 16. maijā Ukrainas spēki notrieca Krievijas uzbrukuma helikopteru uz austrumiem no Harkivas pilsētas.
Krievijas spēki turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainas civiliedzīvotājiem, lai tie piekristu Krievijas okupācijai Ukrainas dienvidos. Zaporižjes militārā pārvalde ziņoja, ka Krievijas spēki gatavojas referendumam Enerhodarā. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība paziņoja, ka Krievijas spēki turpina radīt informatīvus nosacījumus, lai veicinātu prokomiskās republikas vai Krievijas provinces izveidi okupētajās Hersonas un Nikolajevas apgabala apdzīvotajās vietās. Ukrainas pretošanās centrs ziņoja, ka vietējie iedzīvotāji Melitopolē atraduši divus mirušus Krievijas karavīrus, kas, iespējams, ir saistīts ar Ukrainas partizānu darbību šajā teritorijā.
Krievijas spēki turpināja veikt raķešu un gaisa uzlidojumus Odesas un Nikolajevas apgabaliem, cenšoties izjaukt transporta infrastruktūru reģionā. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Krievijas spēki 17. maijā izšāva divas raķetes uz tiltu pāri Dņestras grīvai. Krievijas spēki, visticamāk, cenšas tiltu iznīcināt tā, ka to vairs nav iespējams salabot, lai pārtrauktu Ukrainas apgādes līnijas no Rumānijas. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība arī ziņoja, ka Krievijas spēki 70 km uz dienvidrietumiem no Nikolajevas apgabala ir skāruši jūras infrastruktūru.
