Putins 9. maija uzrunā uzsver jau izsenis skandināto frāzi, ka NATO apdraud Krieviju

KONFLIKTU ZONAS I 09.05.2022
Sargs.lv/LETA/Insider/Dailypost
karšKrievijamilitārs konfliktsNATOUkraina
Okupantu armijas parāde 9. maijā
Foto: Okupantu armijas parāde 9. maijā Foto: AFP/Scanpix

Krievijas autoritārais valdnieks Vladimirs Putins pirmdien savā 9. maija uzrunā atzina, ka Ziemeļatlantijas līguma organizācija - NATO ir acīmredzams drauds viņa valstij. Šoreiz savā runā V. Putins bija izdomājis, ka NATO vēlas uzbrukt Krievijai un ir jau piegādājuši Kijivai kodolieročus. Mediji un novērotāji ziņo, ka šogad parādes 9. maijā Krievijā ir bijušas skaitliski mazākas, un arī gaisa spēku paraugdemonstrējumi vairākās pilsētās ir atcelti it kā slikto laika apstākļu dēļ. Patiesībā, visticamāk, šādas pārmaiņas ir Ukrainā uzsāktā kara dēļ, kas līdz šim prasījis ievērojamu daudzumu Krievijas kara tehnikas un dzīvā spēka upuru.

V. Putins pirmdien uzrunā Maskavas Sarkanajā laukumā kārtējo reizi atsaucās uz Padomju Savienības uzvaru pār Vāciju Otrajā pasaules karā. Savā 11 minūtes ilgajā runā Kremļa saimnieks neprognozēja, cik ilgi karš varētu turpināties, kā arī nesniedza pārskatu par gūtajiem panākumiem, kas patiesībā ir ļoti pieticīgi un nesuši okupantiem vienīgi milzu zaudējumus.

V. Putins ir bieži salīdzinājis iebrukumu Ukrainā, kas esot atbrīvojama no "nacistiem", ar Padomju Savienības cīņu ar nacistisko Vāciju. Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trāpīgi norādījis, ka tieši Krievija agresija pret Ukrainu atgādina nacistu zvērības.

Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless apsūdzēja V. Putinu, ka viņš ir uzsācis "izvēles karu" pret Ukrainu, sakot, ka, šādi rīkojoties, viņš un viņa ģenerāļi tagad plosa gan Krievijas pagātni, gan tās nākotni.

“Visiem profesionāliem karavīriem vajadzētu būt šausminātiem par Krievijas armijas rīcību. Viņi ne tikai ir iesaistījušies nelikumīgā iebrukumā un kara noziegumos, bet arī viņu augstākā vadība ir tik ļoti sagrāvusi savus ierindas karavīrus, ka viņus vajadzētu saukt pie kara tiesas," sacīja B. Volless.

Krievijas ziņu aģentūras vēstīja, ka pasākumā piedalījās 11 000 karavīru un 131 bruņutehnika, tostarp Krievijas tanki “Armata”, kas gan šobrīd netiek uzskatīti par kaujas spējīgiem tankiem.