Krievijas sauszemes spēki ir atkāpušies no Ukrainas pilsētām Kijivas un Čerņihivas apgabalos, bet vēl nav pārvietoti uz valsts austrumu reģionu. Aptuveni 40 Krievijas ātrās reaģēšanas sauszemes vienības, kurā katrā no tām ir aptuveni 800-1000 karavīru, kuri savulaik karoja Ukrainas ziemeļu pilsētās, ir atgriezušās kaimiņos esošajā Baltkrievijā, trešdien paziņoja augsta ASV aizsardzības amatpersona.
No aptuveni 130 vienībām (tā dēvētajām bataljonu taktiskajām grupām), kuras Krievija nosūtīja uz Ukrainu, sākoties iebrukumam februāra beigās, valstī joprojām atrodas aptuveni 80, sacīja amatpersona.
Kopš piektdienas ASV aizsardzības amatpersonas ir prognozējušas, ka atvilktie Krievijas spēki pārgrupēsies, papildinās un pastiprinās vienības Baltkrievijā un atgriezīsies Ukrainā, šoreiz koncentrējoties uz Donbasa reģionu.
Līdz trešdienai neviens no tiem nav atgriezies, lai gan "mēs esam redzējuši pazīmes, ka viņi sāk atjaunot un papildināt vienības," sacīja amatpersona. "Mūsu vērtējums ir tāds, ka Krievija nevēlēsies tērēt pārāk daudz laika atjaunošanai un krājumu papildināšanai, jo viņi ir ļoti publiski paziņojuši, ka prioritāte būs Donbasa reģions."
Tomēr Donbasā ir pamanīti Krievijas algotņi, un Krievija "arvien vairāk prioritāri" uzbrūk Ukrainas spēkiem šajā reģionā un netālajā Izjumas pilsētā, sacīja amatpersona.
Izjuma, kas atrodas Harkivas apgabalā, "ir svarīga, organizējot Doņeckas apgabala aizsardzību", teikts Ukrainas armijas paziņojumā, kurā paziņots, ka Krievija ir ieguvusi kontroli pār pilsētu.
Jaunā koncentrēšanās uz Austrumukrainu varētu "pagarināt konfliktu ilgāk, nekā kāds to vēlas", trešdien sacīja Pentagona galvenais pārstāvis Džons Kērbijs. "Tas, ka Krievija gatavojas koncentrēties mazākā ģeogrāfiskā teritorijā, noteikti rada iespēju, ka vardarbība turpināsies. Tā varētu pat pastiprināties šajā Ukrainas daļā," viņš teica.
Neraugoties uz Krievijas sauszemes spēku izvešanu no Kijivas un Čerņihivas, Kijiva joprojām ir pakļauta uzbrukuma riskam, lai gan "sauszemes iebrukuma draudi pagaidām ir acīmredzami zuduši", sacīja aizsardzības amatpersona.
Joprojām nav skaidrs, kāpēc Krievija koncentrējas uz Donbasu, teica amatpersona. Pentagons uzskata, ka V. Putins sākotnēji vēlējās gāzt valdību Kijivā, taču viņa karaspēks saskārās ar apgādes problēmēm un ļoti nopietnu Ukrainas pretestību.
"Krievi nepārprotami maina prioritātes austrumos, bet nav skaidrs, kādi ir viņu ilgtermiņa mērķi šeit," sacīja amatpersona. "Vai viņi vienkārši vēlas Donbasu kā kārti pie sarunu galda? Vai viņi vēlas tikai Donbasu Ukrainas dienvidu daļā? Vai tas ir galīgais mērķis?"
Dažas dienas pirms kara Krievijas parlaments pasludināja Donbasa reģiona pilsētas Luhansku un Doņecku par "neatkarīgām" no Ukrainas. Krievijas Aizsardzības ministrija pagājušajā nedēļā apgalvoja, ka mērķis visu laiku bijis "atbrīvot" reģionu.
Tomēr ASV noraidīja šādu viedokli, un augsta ranga ASV aizsardzības amatpersona otrdien nosauca fokusa maiņu par daļu no "klasiskas Krievijas rīcības", mēģinot saglabāt seju publiskajā telpā.
