Krievija piektdien gatavojas jaunu armijas manevru rīkošanai pie Ukrainas robežām, vienlaikus turpinoties diplomātiskām sarunām starp Kremli un Eiropu, kas ir satraukta par jauna iebrukuma draudiem Ukrainā. Tikmēr ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens izteicis brīdinājumu, ka Krievijas iebrukums var notikt jebkurā laikā, arī ziemas olimpisko spēļu laikā, kas noslēgsies 20.februārī.
Krievijas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka 400 karavīru piektdien piedalīsies "taktiskās mācībās" Rostovas apgabalā, kas robežojas ar Ukrainu.
Mācībās būs iesaistīti 70 militārie transportlīdzekļi, tanki, granātmetēji un droni, norādīja ministrija, piebilstot, ka karavīri atstrādās "kaujas operācijas".
Atsevišķā paziņojumā ministrija norādīja, ka arī Melnās jūras flote rīko manevrus, tostarp apmācības, lai "meklētu un iznīcinātu nosacītā ienaidnieka kuģus".
Manevri ir daļa no "Melnās jūras flotes kaujas mācību plāna".
Krievija 2014.gadā okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un savu Melnās jūras floti padarījusi par stratēģisku prioritāti.
Vienlaikus Maskava arī rīko manevrus ar kaujas munīcijas izmantošanu Baltkrievijā, kas robežojas ar Ukrainu un vairākām Eiropas Savienības valstīm.
NATO norādījusi, ka Krievijas raķešu, smagā bruņojuma un ar automātiem bruņotu karavīru izvietošana Baltkrievijā Eiropai ir "bīstams brīdis".
Tikmēr ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pavēstīja, ka Krievija turpina koncentrēt pie Ukrainas robežas vēl vairāk karavīru, un brīdināja, ka iebrukums var notikt jebkurā laikā, arī ziemas olimpisko spēļu laikā.
"Mēs šobrīd esam laika logā, kad iebrukums var sākties kurā katrā laikā un, lai tas būtu skaidrs, tas nozīmē arī Olimpiādes norises laiku," sacīja Blinkens, noraidot pieņēmums, ka Maskava gaidīs līdz olimpisko spēļu beigām, lai nesarūgtinātu savu sabiedroto Pekinu.
"Vienkārši sakot, mēs turpinām vērot ļoti satraucošas Krievijas eskalācijas zīmes," pēc sarunām Melburnā ar QUAD grupas valstu - Austrālijas, Indijas un Japānas - kolēģiem sacīja Blinkens.
ASV pavisam noteikti dotu priekšroku tam, lai domstarpības ar Krieviju atrisinātu diplomātijas ceļā.
"Mēs esam veikuši visus iespējamos pūliņus, lai sadarbotos ar Krieviju," sacīja Blinkens. "Bet vienlaikus mēs esam rīkojušies ļoti skaidri, stiprinot atturēšanas līdzekļus un stiprinot aizsardzību, un pauduši to Krievijai ļoti skaidri - ja tā izvēlēsies atkārtotas agresijas ceļu, tai jārēķinās ar masīvām konsekvencēm".
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām vairāk nekā 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien informēja Baidenu par savām šīs nedēļas sarunām ar Krievijas un Ukrainas līderiem.
Francijas un Krievijas amatpersonas pēc šīm sarunām nākušas klajā ar piesardzīgi optimistiskiem paziņojumiem, tiesa gan, Kremlis arī sūta dažādi saprotamus signālus un turpina palielināt savu militāro klātbūtni pie Ukrainas jūras un sauszemes robežām.
