D. Kuleba aicina turpināt spiedienu uz Maskavu, kas to atturētu no tālākās agresijas pret Ukrainu

Konfliktu zonas
Sargs.lv/Interfax-Ukraine/VOA/LETA/AFP
Krievijas gaisa desanta karaspēka (VDV) karavīri gatavo tehniku iekraušanai lidmašīnās
Foto: Foto: AP/Scanpix

Krievijas karaspēka atvilkšana no Ukrainas robežām mazina spriedzi abu valstu starpā, taču Ukrainas starptautiskajiem partneriem jāturpina  spert soļus, kas atturētu Maskavu no iespējamas agresijas. Šādu viedokli, reaģējot uz pēdējās nedēļās sakoncentrētā Krievijas karaspēka atvilkšanu no Ukrainas robežām paudis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, ziņo aģentūra “Interfax-Ukraine”.

Viņš atzina, ka Ukraina ir pateicīga saviem starptautiskajiem partneriem par izlēmīgo reakciju un rīcību uz Krievijas spertajiem soļiem, eskalējot situāciju ap Ukrainas robežām. Tieši starptautiskais atbalsts, Ukrainas ārlietu ministra vērtējumā, pamudināja Krieviju ierobežot militāro mācību apmērus. Vienlaikus D. Kuleba pēc ziņām par Krievijas karaspēka atvilkšanu aicināja starptautiskos partnerus neatslābstoši turpināt uzraudzīt situāciju.

“[Krievijas aizsardzības ministra Sergeja] Šoigu paziņojums [par karaspēka atvilkšanu] ir apsveicams notikums. Ja Krievija patiešām atvelk savus spēkus no Ukrainas robežām, ko tā tur bija izvietojusi, tas jau mazina spriedzi. Tomēr mums jāatceras, ka šis solis neizbeidz nedz pašreizējo eskalāciju, nedz konfliktu starp Ukrainu un Krieviju kopumā," D.Kulebas teikto citē Ukrainas Ārlietu ministrijas preses dienests.

Viņš arī atzīmēja, ka Ukraina no Krievijas karaspēka atvilkšanas jautājumā vēlētos redzēt konsekventu konstruktīvu rīcību, ko pēcāk apstiprinātu gan Ukrainas, gan NATO izlūkošanas dienestu dati.

"Otrkārt, jāņem vērā, ka spēki, kuriem saskaņā ar paziņojumu būtu jāatgriežas savos izvietojumos, pie mūsu robežām nav ieradušies nesen. Šie spēki pie mūsu robežām ir rīkojuši bīstamas mācības, kā arī radījuši reālus draudus Ukrainas drošībai. Krievija joprojām ir parādā paskaidrojumus gan Ukrainai, gan EDSO, gan starptautiskajai sabiedrībai - kāpēc tai vajadzēja savilkt pie Ukrainas robežām tik daudzus bruņoto spēku vienību, kas bija aprīkotas ar dažāda veida uzbrukuma ieročiem, turklāt tik lielā skaitliskā sastāvā, "sacīja Kuleba.

Viņš arī pauda pateicību Ukrainas starptautiskajiem partneriem par nebeidzamo atbalstu un ātro reakciju uz Krievijas īstenoto situācijas eskalāciju. Kā norādīja D. Kuleba, tieši šis atbalsts motivēja Krieviju pieņemt lēmumu par manevru izbeigšanu.

“Tomēr Ukraina aicina savus partnerus nezaudēt modrību un turpināt uzmanīgi sekot līdzi situācijas attīstībai, kā arī tālākajiem Krievijas soļiem,” piebilda Ukrainas ārlietu ministrs.

Tikmēr ASV nolēmusi palielināt Ukrainai sniegto militāro atbalstu šogad plānoto summu, palielinot to līdz 300 miljoniem eiro un paredzot iespēju piegādāt Ukrainas bruņotajiem spēkiem letālo bruņojumu. To paredz trešdien pieņemtais ASV Senāta Ārlietu komitejas likumprojekts par atbalstu Ukrainas drošības veicināšanai (Ukraine Security Partnership Act).

To, ka ASV turpinās darbu pie atbalsta sniegšanas Ukrainas drošības stiprināšanai pret iespējamu Krievijas agresiju, ceturtdien žurnālistiem pavēstīja arī ASV Valsts departamenta preses sekretārs Neds Praiss (Ned Price). Šī palīdzība iekļaušot arī letālo ieroču piegādes.

“Ukrainas valdībai nav jāšaubās par mūsu pozīciju. Tāpat būtu taisnīgi teikt, ka arī Maskavai nevajadzētu šaubīties par mūsu pozīciju, jo īpaši to, ka mēs visiem spēkiem turpināsim atbalstīt mūsu Ukrainas partnerus, tostarp, veicinot to suverenitātes un teritoriālās integritātes saglabāšanu,” uzsvēra N. Praiss.

Tikmēr piektdien Krievija sākusi pārvietot savas karaspēka vienības uz pastāvīgās dislokācijas vietām, kas bija koncentrēts it kā manevru veikšanai līdzās Ukrainas robežām, pavēstījusi Krievijas Aizsardzības ministrija 

"Armijas vienības un formējumi šobrīd dodas uz dzelzceļa stacijām, lidlaukiem, veic iekraušanu desanta kuģos, uz dzelzceļa platformām un militārā transporta aviācijas lidmašīnās," teikts ministrijas paziņojumā, ko citē Krievijas ziņu aģentūras.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka ceturtdien, 22.aprīlī, Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu deva rīkojumu karavīriem no piektdienas atgriezties savās bāzēs pēc mācībām pie Ukrainas robežām, jo tajās tikuši sasniegti iepriekš izvirzītie mērķi.

Iepriekš gan Ukrainas valdība, kā arī NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis pauda satraukumu par masīvo Krievijas vienību savilkšanu pie Ukrainas robežām. To skaitliskais sastāvs un rīcībā esošais bruņojums vedināja domāt, ka, iespējams, Krievija varētu gatavoties iespējamam iebrukumam Ukrainas teritorijā.

Dalies ar šo ziņu