Igaunijas Aizsardzības resursu aģentūras (KRA) vadītāja Anu Rannaveski norāda, ka demogrāfiskās tendences un dzimstības kritums nākotnē padarīs sieviešu iesaisti valsts militārajā rezervē neizbēgamu. Vienlaikus amatpersonas akcentē, ka sievietes jau pašlaik sekmīgi un pilnvērtīgi dien Igaunijas Aizsardzības spēkos (EDF), tām pildot uzdevumus arī vienībās ar augstākām fiziskajām un garīgajām prasībām, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs "ERR".
Lai gan Igaunijā obligātais militārais dienests pašlaik attiecas tikai uz vīriešiem, sievietes var brīvprātīgi pieteikties dienestam. Pēc KRA direktores Anu Rannaveski paustā, sievietes nav ierobežotas tikai ar atbalsta funkcijām.
"Sievietes šobrīd pilda obligāto dienestu visdažādākajās vienībās, tostarp tajās, kurās ir augstākas garīgās un fiziskās prasības, piemēram, Speciālo operāciju spēkos (ESTSOF), Inženieru bataljonā, kā arī militārajā izlūkošanā," norādīja Rannaveski.
Pašlaik katru gadu iesaukuma vecumu sasniedz ap 8 000 jaunu vīriešu, taču dzimstības rādītāju krituma dēļ pēdējos gados ikgadējais jaundzimušo zēnu skaits ir krities līdz 4 000–5 000. Lai uzturētu valsts kara laika rezervi, Aizsardzības spēkiem gadā nepieciešams aptuveni 4 100 iesaukto.
Kamēr bijušais Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Martins Herems un pašreizējais komandieris Andruss Merilo uzskata, ka sieviešu iesaistei jāpaliek brīvprātīgai, un parlamenta Aizsardzības komitejas loceklis Leo Kunnass norāda, ka Igaunija tuvākajā laikā vēl var iztikt bez obligātā iesaukuma sievietēm, eksperti atzīst, ka ilgtermiņā tas var kļūt par nepieciešamību.
Kopumā katru gadu brīvprātīgi par iesauktajām piesakās ap 50 sieviešu – šis rādītājs ir saglabājies stabils pēdējo 13 gadu laikā, kopš sievietēm ir atļauts dienēt. Daudzos gados aptuveni puse no sievietēm, kuras sekmīgi pabeidz obligāto militāro dienestu, turpina profesionālo militāro karjeru. Pēdējos gados gan fiksēts neliels sieviešu skaita kritums (piemēram, 2022. gadā dienestu uzsāka 60, 2023. gadā – 50, 2024. gadā – 49, bet pērn – 45 sievietes), taču amatpersonas norāda, ka viņu motivācija bieži vien ir ļoti augsta.
Dienestā sievietēm ir tādi paši standarti kā vīrieši, un, pēc KRA direktores teiktā, maršu laikā sievietes mēdz nest arī fiziski vājāko vīriešu ekipējumu. Vienlaikus, lai sekmētu interesi, aģentūra cenšas nākt pretī un ņemt vērā sieviešu vēlmes attiecībā uz konkrētas vienības izvēli – izņemot vienības, kurās pastāv savi atlases procesi (piemēram, ESTSOF un Kiberpavēlniecība).
Papildu stimuls jauniešiem ir kopš 2023. gada vidusskolās obligātie valsts aizsardzības mācības priekšmeti, kas palīdz gan puišiem, gan meitenēm labāk izprast un apsvērt iespēju dienēt bruņotajos spēkos. Diskusijas par to, kā elastīgāk pielāgot dažādas sagatavotības sliekšņus teritoriālās aizsardzības un atbalsta vienībām (loģistikai, medicīnai), turpinās, lai nākotnē valsts aizsardzībā varētu jēgpilni iesaistīt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu.
