Igaunija ir uzsākusi vērienīgu un radikālu bruņoto spēku pārgrupēšanu, pastāvīgi pārvietojot savas elitārās militārās vienības tuvāk Krievijas robežai un iegādājoties tālās darbības ieroču sistēmas, kas spēj sasniegt mērķus dziļi kaimiņvalsts teritorijā, vēsta laikraksts "Financial Times" (FT).
Igaunijas Bruņoto spēku un izlūkdienestu vadība neuzskata, ka Maskava plānotu pilna mēroga karu pret NATO vismaz tuvāko divu gadu laikā. Tomēr amatpersonas norāda, ka kaimiņvalsts gatavojas nākotnes konfliktam.
Īpašas bažas izraisa scenārijs, ka Kremlis varētu izmantot izdevīgu brīdi, lai veiktu ierobežota mēroga iebrukumu — piemēram, ieņemtu pierobežas pilsētu Narvu —, tādējādi pārbaudot NATO 5. panta kolektīvās aizsardzības principa reālo darbību un sabiedroto gatavību iesaistīties. Igaunijas militārie analītiķi atzīst, ka līdzšinējais atturēšanas modelis vairs nenodrošina pietiekamu drošību, tāpēc nākamie četri gadi Baltijas valstīm būs kritisks periods.
Karaspēka pārvietošana un jaunās bāzes austrumos
Maijā Igaunijas valdība oficiāli iekļāva "aktīvās aizsardzības" koncepciju valsts nacionālās drošības pamatnostādnēs, un kopš tā laika sākusies diskrēta, bet apjomīga spēku pārdislocēšana.
Igaunijas Aizsardzības spēku galvenā triecienspēka — 1. kājnieku brigādes — komandieris pulkvedis Tarmo Kundla apstiprināja, ka viņa vienība tiek pastāvīgi pārvietota no līdzšinējās bāzes Tapā (aptuveni 130 km no robežas) uz Jehvi, kas atrodas vien 50 kilometru attālumā no Krievijas robežas.
Pierobežas pilsētā Narvā tiek izbūvēts jauns militārais objekts. Miera laikā tajā uzturēsies 200 karavīru, taču krīzes situācijā bāze spēs uzņemt līdz 1000.
Igaunijas militārie plānotāji atzīst, ka Ukrainas pieredze likusi atteikties no vecās doktrīnas, kas paredzēja pakāpenisku atkāpšanos, izmantojot purvaino un mežaino apvidu pretinieka novārdzināšanai līdz NATO spēku ierašanās brīdim. Ņemot vērā Igaunijas mazo teritoriju un iedzīvotāju skaitu, kā arī novēroto Krievijas taktiku Ukrainā — iznīcināt un noturēt ieņemtās teritorijas —, Igaunija plāno cīnīties par katru teritorijas centimetru jau no pirmās konflikta minūtes.
Triecieni līdz pat Sanktpēterburgai
Igaunija šogad palielinājusi aizsardzības budžetu par 42%, sasniedzot 2,4 miljardus eiro jeb 5,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un būtiski maina iepērkamā bruņojuma klāstu. Noslēgti līgumi par deviņu HIMARS iekārtu iegādi, komplektā saņemot M57 balistiskās raķetes ar darbības rādiusu līdz 300 kilometriem.
Tiek iegādātas deviņas Chunmoo reaktīvās artilērijas iekārtas, kuru šāviena attālums arī sasniedz aptuveni 300 kilometrus.
Lielbritānijas kontingents, ko līdz nākamā gada aprīlim plānots palielināt no 800 līdz 1200 karavīriem, mācībās Igaunijā jau izmēģinājis trieciendronus "Nyan", kas arī spēj sasniegt mērķus 300 kilometru attālumā.
Šāds darbības rādiuss nozīmē, ka Igaunijas bruņoto spēku un sabiedroto mērķu lokā nonāk lielākā daļa Krievijas militāro bāzu reģionā, kā arī Sanktpēterburga, kas atrodas 260 kilometru attālumā no Igaunijas robežas.
"Mēs baidāmies no kara beigām"
Kā norāda "ERR", kaut arī Igaunijai ir 230 000 apmācītu rezerves karavīru, reālajā dienestā ikdienā atrodas aptuveni 4200 profesionāļu un obligātā dienesta karavīru, kā arī 39 500 augstas gatavības rezervistu. Lielākās bažas Igaunijas izlūkdienestiem rada brīdis, kad karadarbība Ukrainā tiks apturēta vai tiks pasludināts pamiers.
Kamēr turpinās karš Ukrainā, Krievijas spēki ir piesaistīti tur, taču pamiera gadījumā desmitiem tūkstošu kaujās rūdītu Krievijas karavīru un pilnā jaudā strādājošā militārā rūpniecība var tikt pārsviesta uz Baltijas valstu robežām. Kā "Financial Times" atzina kāda augsta ranga Igaunijas izlūkošanas amatpersona: "Mēs baidījāmies no kara Ukrainā. Tagad mēs baidāmies no kara beigām."
