Putins atsauc vairākus svarīgus armijas ģenerāļus – signāli par Kremļa bailēm

Viens no V. Putina no amata atbrīvotajiem ģenerāļiem, bijušais Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandiera vietnieks Ukrainā ģenerālis Sergejs Surovikins nesen manīts Alžīrijā, kur viņš ieradies Krievijas Aizsardzības ministrijas delegācijas sastāvā, ziņo Krievijas medijs “Kommersant”.

S. Surovikins no publiskās telpas pazuda pēc  Kremļa atbalstītā paramilitārā algotņu grupējuma “Vagner” vadītāja Jevgeņija Prigožina neveiksmīgā dumpja mēģinājuma. S. Surovikins, būdams ilggadējs “Vagner” sabiedrotais, visticamāk, bija informēts par gaidāmo dumpi. Amerikāņu izdevums “The Wall Street Journal” ziņoja, ka pēc neveiksmīgās “Vagner” kaujinieku sacelšanās, tika aizturēts pats S.Surovikins, bet vēl 12 citas augsta ranga militārpersonas tika atsaukti no amatiem. Savukārt dienu pirms J. Prigožina  likvidēšanas, S. Surovikins tika atcelts no amata un pāris nedēļas vēlāk iecelts par NVS Aizsardzības ministru padomes Pretgaisa aizsardzības jautājumu koordinācijas komitejas vadītāju.

Izdevums “The Wall Street Journal” lēš, ka starp Kremļa 12 atvaļinātajiem bruņoto spēku komandieriem ir bijis arī 58. armijas komandieris ģenerālis Ivans Popovs. Pēc paša I. Popova skaidrojuma, viņš ticis atlaists pēc tam, kad ziņoja priekšniecībai par sarežģīto situāciju Krievijas okupētajā Zaporižjas reģionā un vairākkārtīgi kritizēja Krievijas Aizsardzības ministriju. Pēc atsaukšanas no amata, ģenerālis Ivans Popovs ticis nosūtīts uz Sīriju, uz kurieni devās arī  gaisa desanta spēku (VDV) komandieris ģenerālpulkvedis Andrejs Serdjukovs, Austrumu militārā apgabala komandieris ģenerālpulkvedis Aleksandrs Čaiko un pirmās tanku armijas komandieris ģenerālleitnants Sergejs Kiseļs. ASV Kara izpētes institūta analītiķi ir pārliecināti, ka šādā veidā Kremlis atbrīvojas no sev nelojāliem komandieriem.

V. Putins no amata atlaida arī Krievijas Aizsardzības ministra vietnieku ģenerālpulkvedi  Mihailu Mizincevu, kuru Ukrainā viņa īstenotās barbariskās Mariupoles bombardēšanas dēļ pamatoti dēvē par “Mariupoles miesnieku”. Savukārt 155. brigādes komandieris ģenerālis  Rustams Muradovs tika atcelts no amata pēc neveiksmīgi īstenotās operācijas Vugledaras ieņemšanai.

Iepriekš nepārtrauktu frontē piedzīvoto neveiksmju dēļ V. Putins no militāro operāciju vadīšanas atcēla Krievijas armijas ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu. Formāli viņš aizvien saglabā Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieka amatu un pat parādās frontē, tomēr, kā uzskata eksperti, V. Gerasimovam vairs nav faktiskas varas Krievijas bruņotajos spēkos.

Neatceļams no sava amata ir palicis vien Krievijas Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Skaidrojot viņa palikšanu amatā, analītiķi norāda, ka tad, kad Krievija zaudēs karu pret Ukrainu, Kremlim būs nepieciešams grēkāzis. Savukārt, ja šo amatu ieņemtu spējīgāks un veiksmīgāks ministrs, viņš potenciāli varētu radīt personīgus draudus pašam V.Putinam.