Arī Kanāda, tāpat kā daudzas citas pasaules valstis, sniedz atbalstu Ukrainai cīņā pret krievu okupantiem, tostarp uz Ukrainu sūtot arī letālos ieročus. Tas tiks darīts arī turpmāk, otrdien vizītes Latvijā laikā sacīja Kanādas premjerministrs Džastins Trudo. Viņš norāda, ka Ukrainas karavīri šobrīd aizstāv ne tikai savu valsti, bet mūsu visu kopīgās vērtības, tāpēc šie Kanādas ieroči pašlaik ir daudz vērtīgāki ukraiņu rokās, nevis atrodoties Kanādā.
Atbalsts Ukrainai un tās teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā, tā, 8. martā tiekoties ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu, atzina Kanādas premjerministrs Dž. Trudo.
Tāpat Kanāda Ukrainai sūta un turpinās sūtīs gan neletālo, gan letālo palīdzību. Jau ziņots, ka Kanāda Ukrainai cīņā pret Krievijas uzbrukumu nosūtījusi prettanku ieročus – vairākus simtus prettanku granātmetēju "Karl Gustav" un to lādiņus. Paralēli tam
Uz Ukrainu nosūtītas arī nakts redzamības brilles, pretložu vestes, gāzmaskas un ķiveres.
8. martā pēc Ādažu bāzes apmeklējuma kopīgā preses konferencē Dž. Trudo kopā ar Spānijas premjeru P. Sančesu un NATO ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu vēlreiz apstiprināja sabiedroto apņemšanos papildu stiprināt NATO Austrumu flangu, tai skaitā arī Latviju.
Papildus jau izvietotajiem Kanādas armijas karavīriem NATO kaujas grupā Latvijā Kanāda uz šejieni sūtīs vēl aptuveni 130 karavīru. Līdzīgu soli spers arī Spānija, kurai NATO kaujas grupā Latvijā ir otrais lielākais kontingents. Plānots, ka uz Latviju tiks nosūtīti vēl 157 Spānijas karavīri.
Jau ziņots, ka 8. martā vizītē Latvijā ieradās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Spānijas premjerministrs Pedro Sančess un Kanādas premjerministrs Džastins Trudo. Kanādas delegāciju pārstāvēja arī Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda un Kanādas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Veins Eirs.
