Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko ceturtdien lika apšaubīt ārlietu ministra Vladimira Makeja dienu iepriekš pausto apgalvojumu, ka pēc Baltkrievijas un Krievijas kopīgo manevru beigām Baltkrievijā nepaliks neviens Krievijas karavīrs.
Kā izteicās Lukašenko, kas ceturtdien apmeklēja poligonu, kur notiek mācības, viņš piektdien dosies uz Maskavu un tur ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu apspriedīs kopīgā karaspēka grupējuma tālākās darbības.
Lukašenko arī neizslēdza iespēju, ka tiks atzītas Ukrainas austrumu prokrievisko kaujinieku "republikas".
Lēmums par Donbasa "republiku" atzīšanu vai neatzīšanu būs "kopīgs ar Krieviju un savstarpēji izdevīgs".
Krievijas un Baltkrievijas kopīgie manevri "Sojuznaja rešimostj-2022" noslēgsies 20.februārī.
Arī Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Igors Konašenkovs ceturtdien paziņoja, ka pēc mācībām Krievijas spēki atgriezīsies savās bāzēs.
Pie Ukrainas robežās sakoncentrēto Krievijas karavīrus skaits varētu sasniegt pat 150 000, liecina Rietumu aplēses, un tas raisa bažas, ka tiek gatavots jauns iebrukums Ukrainā.
Tas, ka Krievijas karavīri atrodas arī Baltkrievijā, raisa īpašu satraukumu, norāda NATO un ASV, ņemot vērā, ka Ukrainas galvaspilsētu Kijevu no Baltkrievijas šķir mazāks attālums nekā no Krievijas.
Krievija šonedēļ paziņoja, ka noslēgumam tuvojas daži manevri, kas notiek Ukrainas pierobežā.
Tomēr Rietumos saglabājas bažas par iespējamu uzbrukumu Ukrainai, norādot, ka nekādas deeskalācijas zīmes nav manāmas.
NATO Krievijas manevrus Baltkrievijā raksturojusi kā īpaši satraucošus, norādot, ka tie iezīmē "bīstamu" brīdi Eiropai.
Lukašenko režīms kopš 2020.gada protestu apspiešanas starptautiskajā arēnā kļuvis vēl izolētāks nekā pirms tam un lielākā mērā atkarīgs no Krievijas atbalsta.
Minskai bieži vien Kijevas un Maskavas strīdos izdevies saglabāt korektas attiecības ar abām pusēm.
