Lai stiprinātu NATO austrumu flangu pret iespējamo Krievijas agresiju, Lielbritānija uz Polijas pierobežu papildus nosūtīs vēl 350 karavīrus, pirmdien paziņojis Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless (Ben Wallace). Karavīri atbalstīs Polijas sabiedrotos gan kopīgās mācībās, gan stiprinot aizsardzības kapacitāti laikā, kad Krievijas militārie manevri Ukrainas pierobežā uzņem jaunus apgriezienus.
Šobrīd Polijas pierobežā jau atrodas vairāk nekā 100 britu karavīru liels kontingents, un šie papildspēki to stiprinās, demonstrējot abu valstu sadarbību un sūtot spēcīgu signālu, ka Lielbritānija un Polija ir sabiedrotie, kas viens otru atbalsta. Ar šādu paziņojumu Lielbritānijas aizsardzības ministrs nāca klajā vakar pēc sarunām ar Polijas aizsardzības ministru Marjušu Blaščaku, kurš bija ieradies oficiālā vizītē Londonā.
Pirmie Lielbritānijas jūras kājnieki jau ieradušies Polijā, un sagaidāms, ka pārējie viņiem pievienosies jau tuvākajās nedēļās. Kājniekiem bija plānots piedalīties kārtējos aukstā laika treniņos Norvēģijā, taču viņi tika novirzīti uz Poliju. Šāds lēmums pieņemts kopīgi ar ASV, apņemoties stiprināt Eiropas NATO sabiedroto aizsardzību alianses austrumu flangā, ņemot vērā pieaugošās bažas par Krievijas iespējamo iebrukumu Ukrainā.
Kā informē B. Voless, šī karavīru izvietošana Polijā tiks realizēta nevis kā NATO operācija, bet gan uz divpusējās vienošanās pamata starp Poliju un Lielbritāniju.
350 @RoyalMarines from #45Commando are deploying to Poland, as announced by the Defence Secretary @BWallaceMP today.
— Ministry of Defence Press Office (@DefenceHQPress) February 7, 2022
They will support @Poland_MOD with joint exercises, contingency planning and capacity building as the build-up of Russian forces on Ukraine’s border continues.
Jau ziņots, ka pagājušā gada beigās uz Poliju tika nosūtīti aptuveni 150 britu militārie inženieri, lai palīdzētu Polijas spēkiem tikt galā ar migrantu krīzi uz Polijas robežas ar Baltkrieviju. Lielbritānija ir vienisprātis ar citiem Eiropas sabiedrotajiem, ka Baltkrievijas režīms nelegālo migrāciju izmanto kā ieroci pret Eiropas Savienību un citām sabiedroto valstīm, sākotnēji iegrūžot migrantus Polijā un pēc tam masveidā iepludinot citviet Eiropā.
Polijas aizsardzības ministrs Marjušs Blaščaks žurnālistiem sacīja, ka Lielbritānijas papildus atsūtītie karavīri sadarbosies ar Polijas bruņotajiem spēkiem, lai stiprinātu drošību, sevišķi uz robežas.
“Ņemot vērā vēsturisko pieredzi, mēs redzam, ka tikai izšķiroša atturēšanas politika var apturēt iespējamo Krievijas agresiju. [..] Samierināšanās politika tikai iedrošina potenciālos ienaidniekus,” viņš teica.
Tā kā Krievija šobrīd pie Ukrainas robežām ir sakoncentrējusi vairāk karaspēku vairāk nekā 100 000 vīru sastāvā, tas raisa jaunas bažas par potenciālo iebrukumu Ukrainā. Un šāda iebrukuma gadījumā paredzams, ka liela bēgļu plūsma no Ukrainas varētu virzīties uz kaimiņvalstīm, tai skaitā uz Poliju.
Tikmēr Krievija no NATO joprojām grib saņemt garantijas, ka Ukraina nekad nekļūst par alianses dalībvalsti, tāpat tā arī uzstāj, lai NATO atvelk militāros spēkus no Austrumeiropas.
Taču Lielbritānijas aizsardzības ministrs B. Voless uzsver, ka NATO ir aizsardzības alianse un ka jebkāda Krievijas agresija būtu neproduktīva un novestu pie “vēl ciešākas NATO sadarbības – tieši tā, ko prezidents Putins, kā pats saka, nevēlas”.
Viņš atgādina, ka tieši Krievijas rīcība 2014. gadā, okupējot Krimu un iebrūkot Austrumukrainā, noveda pie tā, ka NATO bija spiesta izvietot spēkus tās Austrumu dalībvalstīs, izveidojot NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā.
Apvienotā Karaliste ir vienota ar citām NATO valstīm centienos atrisināt pieaugošo Ukrainas krīzi, un to demonstrē arī valdības līmenī. Jau ziņots, ka Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons apmeklēja Ukrainu pirms divām nedēļām, rīkojot kopīgu preses konferenci ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tāpat Ukrainas galvaspilsētu Kijevu drīzumā sola apmeklēt arī Lielbritānijas ārlietu ministre Elizabete Trass.
