Daļa ASV karavīru Eiropā varētu tikt pārcelti uz NATO austrumu daļas valstīm, reaģējot uz to, ka Krievija nedēļas nogalē turpināja koncentrēt spēkus Baltkrievijā un pie Ukrainas robežas, pirmdien paziņoja Pentagona galvenais preses pārstāvis Džons Kērbijs, ziņo ASV izdevums “Stars and Stripes”.
“Sargs.lv” iepriekš ziņoja par ASV prezidenta Džo Baidena paziņojumu, ka drīzumā ASV plāno nosūtīt nelielu skaitu karavīru uz Austrumeiropu, jo pieaug saspīlējums ar Krieviju saistībā ar tās karaspēka palielināšanu ap Ukrainu.
Dž. Kērbijs pirmdien sacīja, ka Baidens atsaucās uz iespējamām vienošanām ar atsevišķām sabiedroto valstīm par lielākiem spēkiem, kas varētu būt aptuveni 8500 ASV karavīru, kuri nesen tika nostādīti gatavībā iespējamai izvietošanai Eiropā NATO reaģēšanas spēku sastāvā.
Četras NATO valstis robežojas ar Ukrainu - Polija, Slovākija, Ungārija un Rumānija. Tomēr Dž.Kērbijs nekonkretizēja, kurās NATO valstīs varētu tikt izvietoti ASV karavīri.
NATO valstis, tostarp ASV, pēdējās nedēļās ir paudušas bažas, ka spēku palielināšana varētu nozīmēt, ka Krievija plāno iebrukt Ukrainā, kā tas notika 2014. gadā, kad Krievija okupēja Krimas pussalu.
Dž.Baidena paziņojums piektdien izskanēja aptuveni piecas dienas pēc tam, kad aizsardzības ministrs Loids Ostins aptuveni 8500 ASV karavīriem izsludināja paaugstinātu kaujas gatavību, lai tie būtu gatavi doties uz Eiropu.
Iesaistītajiem karavīriem jābūt gataviem piecu dienu laikā izvērsties, ja tie tiks aicināti atbalstīt ASV sabiedrotos un NATO reaģēšanas spēkus, kas sastāv no aptuveni 40 000 karavīru no vairākām alianses valstīm, kuri var ātri reaģēt uz draudiem jūrā, gaisā un uz sauszemes, pagājušajā nedēļā paziņoja Dž.Kērbijs.
Arī ASV Eiropā, sākot no Polijas līdz Itālijai, jau ir "desmitiem tūkstošu" karavīru, sacīja Dž.Kērbijs. Šos karavīrus varētu izmantot, lai atbalstītu Austrumeiropas valstis, ja tiks pieņemts lēmums par to.
Krievija turpina karaspēka koncentrēšanu gar Ukrainas ziemeļu un rietumu robežām, kas raisa pamatotas aizdomas par militāru iebrukumu. Krievijas pārstāvis ANO Vasīlijs Ņebenzja pirmdien noliedza Krievijas ļaunprātīgos nodomus.
"Krievijas militārā darbība pret Ukrainu, par kuru viņi visi mūs pārliecina, ka tā notiks jau pēc dažām nedēļām, ja ne pēc dažām dienām, nav nekādu pierādījumu," V. Ņebenzja sacīja ANO Drošības padomes sanāksmē. "Tomēr tas netraucē cilvēkiem uzkurināt histēriju līdz tādam līmenim, ka mūsu Ukrainas kaimiņvalsts jau izjūt reālu ekonomisko ietekmi."
Tomēr V.Ņebenzja pirmdien noliedza ziņas, ka Ukrainu pierobežā ir vairāk nekā 100 000 Krievijas karavīru.
"No kurienes jūs paņēmāt skaitli par 100 000 karavīru, kas, kā jūs apgalvojāt, ir izvietoti uz Krievijas un Ukrainas robežas? Lai gan tas tā nav, mēs nekad neesam minējuši šādu skaitli. Mēs nekad neesam apstiprinājuši šo skaitli," Krievijas pārstāvis sacīja ANO Drošības padomei.
ASV "uzmanīgi vēro", kā Krievija palielina savu jūras spēku aktivitāti Atlantijas okeānā un Vidusjūrā, kur ASV aviācijas bāzes kuģa "USS Harry S. Truman" trieciengrupa piedalās mācībās un pirmo reizi kopš Aukstā kara darbojas NATO kontrolē.
ASV turpina sūtīt arī atbalsta kravas, tostarp “Javelin” prettanku raķetes, granātmetējus un citus ieročus.
Saskaņā ar Valsts departamenta datiem ASV pagājušajā gadā ir nosūtījušas 650 miljonus ASV dolāru vērtu palīdzību Ukrainai , bet kopš 2014. gada kopējais palīdzības apmērs sniedzas 2,7 miljardus ASV dolāru vērtībā.
