Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko īsteno klasisku hibrīdkaru pret Lietuvu un cenšas situāciju vēl vairāk saasināt, tā otrdien intervijā Igaunijas “ETV” ziņu raidījumam "Aktuālā kamera" sacīja bijušais Igaunijas aizsardzības ministrs un pašreizējais Igaunijas vēstnieks NATO Jiri Luiks (Jüri Luik), vēsta "ERR.ee". Turklāt pret Lietuvu īstenotais hibrīduzbrukums plašākā nozīmē tiek vērsts pret visām trim Baltijas valstīm un Eiropas Savienību kopumā.
Viņš norādīja, ka šis esot klasisks hibrīdkara piemērs, jo tajā tiek izmantoti daudzi iespējamie pasākumi, sākot no masveida imigrācijas un mērķtiecīgas propagandas.
“Tajā pašā laikā Lukašenko mēģina to interpretēt kā imigrācijas krīzi, nevis hibrīdkaru, un cenšas vēl vairāk provocēt starptautisko sabiedrību un valstis no Tuvajiem Austrumiem, sakot – šie video, ko viņš ir nosūtījis par Lietuvas robežsargiem, tiks nosūtīti atpakaļ uz Irāku un citur, kas satrauks attiecīgās valstis. Kā izteicies Lukašenko, tās pat varētu sūtīt savas bruņotās vienības, lai aizsargātu savus cilvēkus,” norāda Luiks.
Pēc viņa aplēsēm tas liecina, ka Lukašenko vēlas situāciju vēl vairāk saasināt, viņam pašam neesot ko zaudēt, viņš ir darījis visu iespējamo, lai kaitētu ES un padarītu to par spēku, kas pats sevi nevar aizstāvēt. Tātad šajā ziņā Lukašenko ir uzsācis šāda veida mērķtiecīgu hibrīda kampaņu.
Viņaprāt, ir svarīgi, lai ES izrāda lielu atbalstu Lietuvai, kas arī tiekot darīts. "ES ir atbilstoši reaģējusi, nostājoties Lietuvas pusē un pieņemot, ka tas ir hibrīds konflikts. Tas ir ļoti svarīgi. ES ar savu pārstāvju starpniecību, kas ir bijuši pie Lietuvas-Baltkrievijas robežas, ir apsolījusi būtisku palīdzību Lietuvai, kas arī noteikti tiks sniegta,” sacīja Luiks. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka Lietuvai kā NATO dalībvalstij par iespējamo alianses sabiedroto iesaisti konflikta risināšanā ir jālemj pašai.
"Ja Lietuva domā, ka NATO šajā konfliktā būtu sava loma, tad viņiem par to ir jārunā. Pašlaik Lietuva tiek galā galvenokārt ar policijas spēkiem un ES atbalstu. Bet mēs nezinām konflikta attīstību, jo, kā zināms, septembrī sāksies Krievijas militārās mācības “Zapad”, kas notiks arī Baltkrievijas teritorijā. Tas situāciju papildina ar zināmu riska elementu," norāda J. Luiks.
Tikmēr politiķis un bijušais Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris Riho Terrass uzskata, ka labākais veids, kā Lietuva varētu tikt galā ar pašreizējo migrantu krīzi uz robežas ar Baltkrieviju, būtu atsaukties uz Ziemeļatlantijas līguma 4. pantu. "Uz Lietuvas robežas notiek hibrīdkarš. Tas ir konsekvents uzbrukums, ar kura palīdzību spiediens uz Lietuvas valsti pamazām pieaug ar katru bēgli, ko Baltkrievija ielaidusi no Tuvajiem Austrumiem un nosūtījusi pāri robežai. NATO iesaistīšana šeit ir vienīgā pareizā rīcība," viņš piebilda.
Ziemeļatlantijas līguma 4. pantā teikts, ka: "Puses apspriedīsies kopā ikreiz, kad, pēc kādas puses domām, tiek apdraudēta jebkuras puses teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība."
