ASV pagaidām nolēmusi iesaldēt un apturēt lēmumu par sava karaspēka samazināšanu Vācijā, tā trešdien preses konferencē medijiem paziņojis ASV Bruņoto spēku komandieris Eiropā un NATO Sabiedroto bruņoto spēku augstākais komandieris ģenerālis Tods Volterss (Tod D. Wolters).
Viņš informēja, ka pašlaik tiek pārskatīti pagājušajā gadā pieņemtie lēmumi par spēku pārvietošanu, tai skaitā lēmums par ASV Vācijā izvietoto karavīru skaita samazināšanu.
Pērn toreizējais ASV Aizsardzības sekretārs Marks Espers paziņoja par ASV Eiropas spēku Pavēlniecības pārvietošanu no Štutgartes uz Vāciju, kā arī 2. kavalērijas pulka pārcelšanu no Vācijas uz ASV.
Šis lēmums nāca pēc bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma par aptuveni 36 000 karavīru lielā ASV kontingenta samazināšanu Vācijā par 12 000 cilvēku. Šādu lēmumu bijušais ASV prezidents izdeva, to pamatojot ar Vācijas nevēlēšanos palielināt savus aizsardzības izdevumus un apsūdzot Vāciju centienos savas drošības problēmas risināt uz ASV rēķina.
Iepriekš M. Espers precizētu plānu par karaspēka samazināšanu bija uzdevis izstrādāt ģenerālim T. Voltersam. Tā ietvaros aptuveni pusi no izvešanai paredzētā karaspēka bija plānots atgriezt atpakaļ ASV, bet nedaudz mazāk nekā pusi izvietot citās NATO valstīs. Šī plāna ietvaros daļu karaspēka bija plānots pārvest uz Poliju. Kā viena no karaspēka izvietošanas vietām uz rotācijas principa tika izskatītas Baltijas valstis.
Skeptiski pret šādu D. Trampa administrācijas lēmumu bija arī ASV Kongresa locekļi kā no demokrātu, tā arī republikāņu partijas.
Tiesa, T. Volterss neko sīkāk nepaskaidroja, kad tieši šajā jautājumā tiks pieņemts galīgais lēmums. Pašlaik Vācijā izvietoti vairāk nekā 30 tūkstoši ASV karavīru, no kuriem liela daļa pilda uzdevumus NATO Austrumu flanga valstīs, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionos.
Savukārt, runājot par citiem jautājumiem, ASV Bruņoto spēku virspavēlnieks Eiropā atzina, ka nozīmīgākie draudi joprojām ir starptautiskais terorisms, kas visdrīzāk turpinās radīt izaicinājumus nākamo desmitgažu laikā.
Aizvien lielākas bažas rada arī arvien ciešākā Ķīnas un Krievijas militārā sadarbība, taču Ķīna pašlaik nav uzskatāma par draudu NATO.
Vērtējot situāciju Krievijā, NATO Sabiedroto spēku komandieris atzina, ka ar bažām raugās uz Kremļa īstenotajām represijām pret A. Navaļniju, atzīmējot, ka šādos laikos Krievijai mēdz rasties tieksme “meklēt piedzīvojumus”, taču pašlaik nekas neliecina par šādiem draudiem.
Neskatoties uz to, NATO turpina stiprināt savas atturēšanas spējas gan Arktikā, gan Vidusjūras Austrumos, gan Baltijas reģionā, kā arī Melnajā jūrā, kur nesen ASV palielināja savu karakuģu grupu, uz ko asi reaģēja Krievija.
Preses konferences laikā ģenerālis arī izvērtēja Covid-19 pandēmijas ietekmi uz NATO spēku gatavību Eiropā.
Vienlaikus nemitīgi tiek domāts, kā izpildīt galveno NATO uzdevumu pandēmijas laikā – nodrošināt to, ka Covid-19 krīze nepārvēršas par drošības problēmu.
