Pabriks: ASV paziņojums par iespējamo karavīru izvietošanu Baltijā vērtējams pozitīvi

Nozares politika
Sargs.lv
ASV
Foto: Foto: Normunds Mežiņš/Aizsardzības ministrija

ASV aizsardzības sekretāra Marka Espera paziņojums, ka, iespējams, daļa karavīru, kurus plānots izvest no Vācijas varētu tikt izvietoti Polijā un Baltijas valstīs ir pozitīvs signāls, tomēr tas nenozīmē, ka ASV karavīrus Latvijā varam gaidīt visai drīz. Tā, komentējot Pentagona paziņojumu par plāniem mazināt karavīru skaitu Vācijā, to daļēji novirzot uz citām dislokācijas vietām Eiropā, portālam “Sargs.lv” atzina Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Ministrs atgādināja, ka vēl nesen savā vēstulē ASV aizsardzības sekretāram lūdzis izskatīt iespēju pastiprināt klātbūtni Baltijas valstīs, tostarp Latvijā.

“Tas, ka savā mutiskajā uzstāšanās reizē ASV aizsardzības sekretārs pieminēja iespēju par karavīru izvietošanu Polijā un Baltijā, liecina, ka šī vēstule ir saredzēta un izlasīta. Tas viennozīmīgi ir pozitīvs signāls. Tomēr ir jāsaprot, ka šāds paziņojums ir garāka procesa pats sākums. Šis paziņojums vēl nenozīmē, ka tuvākajā laikā Latvijā varētu parādīties lielāks ASV karaspēks. Vienlaikus, tas ir ļoti labs sākums pastāvīgai diskusijai ar ASV partneriem.”
Pabriks
Aizsardzības ministrs
Artis Pabriks

ASV aizsardzības sekretārs Marks Espers savā runā, prezentējot karavīru skaita samazināšanu Vācijā un to pārvirzīšanu uz citām Eiropas valstīm, atzina, ka turpmāk ASV karavīrus Eiropā vairāk plāno izvietot uz rotācijas pamata.

Sarunas par karavīru izvietošanu uz rotācijas pamatiem bijušas arī ar Latviju. Tomēr aizsardzības ministrs uzsver, ka aizvien cer pārliecināt sabiedrotos par patstāvīgas klātbūtnes nepieciešamību – līdzīgu, kādā veidā Latvijā izvietota Kanādas vadītā NATO daudznacionālā paplašinātā kaujas grupa.

“Tas ļautu mūsu karavīriem ar ASV sadarbības partneriem vairāk trenēties kopā, vienam ar otru sadarboties un dotu daudz lielāku drošības sajūtu tieši mūsu reģionam un valstij kopumā,” piebilda ministrs.

Viņš arī atzina, ka šī mērķa labā Latvija gatava vēl vairāk stiprināt arī uzņemošās valsts spējas, tostarp vajadzības gadījumā arī, ieguldot līdzekļus karavīriem nepieciešamās infrastruktūras attīstībā.

“Mēs esam gatavi turpināt strādāt ar ASV un attīstīt mūsu uzņemošās valsts kapacitāti. Mums ir iespējas šeit dislocēt papildus NATO bruņotos spēkus. Latvija aizvien uzskata, ka šajā reģionā pēdējo gadu laikā ir izveidojusies visai liela spēku asimetrija starp tiem spēkiem, kādi ir izvietoti NATO pusē un tiem spēkiem, kādi atrodas Krievijas un daļēji arī Baltkrievijas teritorijā,” piebilda A. Pabriks.

Ministrs arī piebilda, ka uz M. Espera paziņojumu par iespējamu ASV karavīru izvietošanu Baltijā raugās ar pozitīvu optimismu un cerību, ka tādējādi vēl vairāk tiks stiprināta Eiropas un ASV transatlantiskā sadarbība.

Portāls “Sargs.lv” jau rakstīja, ka ASV aizsardzības sekretārs izziņojis plānos par Vācijā izvietotā karaspēka samazināšanu no aptuveni 36000 karavīriem līdz 24000 karavīriem. Plānots, ka kopumā no Vācijas tiks izvesti 11900 karavīru. Pastāvīgam dienestam citās NATO dalībvalstīs tiks pārcelti 5600 karavīru, bet ASV atgriezīsies 6400 karavīri. Vienlaikus M. Espers uzsvēra, ka turpmāk liela daļa vienību, kuras plānots pārvietot uz ASV, Eiropā atgriezīsies rotāciju veidā.

ASV aizsardzības sekretārs arī piebilda, ka plānā par ASV karaspēka izvietojumu Eiropā varētu būt vēl dažas izmaiņas, tostarp paredzot iespējamu papildu karaspēka izvietošanu Polijā un Baltijā.

Pēc M. Espera teiktā, ASV karaspēka klātbūtnes samazināšana Vācijā un pārvirzīšana uz citām Eiropas valstīm nodrošinās gan efektīvāku Krievijas atturēšanu, gan stiprinās aliansi, vienlaikus ļaujot efektīvāk un elastīgāk izmantot Eiropā izvietotos ASV spēkus.

Dalies ar šo ziņu