Saeimas priekšsēdētājs 18. novembrī: Nauda vien valsti nenosargā — mēs visi esam dienestā

VIEDOKLIS I 18.11.2026
Sargs.lv
18. novembrispolitikasabiedrība
Saeimas priekšsēdētājs
Foto: Ieva Ābele-Ozoliņa/Saeima

Valsts svētku svinīgajā sēdē 18. novembrī Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns uzrunāja klātesošos un visus Latvijas iedzīvotājus, uzsverot kopības spēku, valsts drošības izaicinājumus un ikviena pilsoņa atbildību. Uzrunas centrā bija ideja par "līgumu bez zīmoga un paraksta" — sabiedrības savstarpējo uzticēšanos un apņemšanos sargāt un attīstīt savu valsti cauri paaudzēm.

Vēstures mācības un līgums bez zīmoga

Saeimas priekšsēdētājs atgādināja par 1918. gada 18. novembri, kad 38 Tautas padomes locekļi bez armijas un valsts kases pasludināja divus izšķirošus vārdus: "Latvija ir." Viņš uzsvēra, ka šis paziņojums kļuva par nerakstītu, bet nesagraujamu līgumu starp valsti un tautu, kas izturēja arī pusgadsimtu ilgo okupāciju, kad par valsts simboliem un brīvības ideju nācās klusēt un tos slēpt.

Atsaucoties uz šodienas ģeopolitisko situāciju un Krievijas pilna mēroga karu Ukrainā, kas ilgst jau piekto ziemu, runātājs izcēla trīs būtiskas vēstures mācības. Pirmkārt, demokrātija nav greznība, bet gan pastāvēšanas garantija, jo brīvs cilvēks aizstāv savu valsti aiz pārliecības, nevis pavēles. Otrkārt, austrumu kaimiņš maina karogus, bet nemaina savu impērisko dabu, tādēļ atbalsts Ukrainai nav labdarība, bet gan Latvijas drošības politika tālu pirms mūsu pašu robežām. Treškārt, visaptverošā valsts aizsardzībā nozīme ir ikvienam iedzīvotājam.

"Likumā mēs esam ierakstījuši aizsardzībai vismaz piecus procentus no iekšzemes kopprodukta, bet, kolēģi, nauda vien valsti nenosargā. Tāpēc, treškārt, mēs visi esam dienestā — zemessargs pēc darba dienas, jaunietis valsts aizsardzības dienestā, ārsts, inženieris, uzņēmējs, kas ražo," uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs.

Uzticēšanās krīze un lielākā opozīcija

Runā netika noklusētas arī iekšpolitiskās un demogrāfiskās problēmas. Saeimas priekšsēdētājs atzina, ka sabiedrības savstarpējais līgums ir nedaudz pabalējis — oktobrī aizvadītajās vēlēšanās piedalījās vēsturiski mazākā pilsoņu daļa, un tikai katrs septītais iedzīvotājs uzskata, ka viņam ir teikšana par valdības darbu. Viņš norādīja, ka lielākā opozīcija šobrīd nav neviena no sešām Saeimas frakcijām, bet gan tie cilvēki, kuri palikuši mājās un vairs netic savas balss svaram.

Vienlaikus spīkers uzsvēra, ka šie paši cilvēki stājas Zemessardzē, ziedo Ukrainai un piedalās talkās, kas pierāda, ka uzticēšanās pašai Latvijai nav zudusi — ir sarukusi tikai savstarpējā uzticēšanās. Viņš brīdināja, ka ienaidnieka plāns ir sašķelt sabiedrību un barot radikālismu vēl pirms tanku ierašanās, tādēļ atbildei jābūt līdzsvaram un vienotībai valstiskos jautājumos.

Saeimas deputāti
Foto: Ieva Ābele-Ozoliņa/Saeima
"Valstis netiek sagrautas ar tankiem — tanki ir tikai pēdējais, galējais posms šajā visā. Vispirms tiek sagrauta uzticēšanās, tas ir pirmais posms. Kad mazmeita vairs nerunā ar vecmāmiņu politikas dēļ, tā vairs nav diskusija, tā ir mūsu ienaidnieka uzvara," brīdināja spīkers.

Ātrums birokrātijas vietā un mērķi desmitgades beigām

Salīdzinot Latviju ar Singapūru, kas bez dabas resursiem vienas paaudzes laikā kļuva par vienu no bagātākajām pasaules valstīm, Saeimas priekšsēdētājs norādīja, ka mūsdienās valstis neiedala lielās un mazās, bet gan ātrās un lēnās. Kā piemērus Latvijas spējām viņš minēja animācijas filmas "Straume" panākumus un Latvijas vadību ANO Drošības padomē, aicinot šādus atsevišķus uzplaiksnījumus pārvērst sistēmā.

Ieskicējot vīziju līdz šīs desmitgades beigām, spīkers pauda cerību redzēt Latviju ar vismaz četru procentu ikgadējo ekonomikas izaugsmi, mazinātu birokrātiju, modernu izglītību, kur mākslīgais intelekts ir skolēna palīgs, nevis aizstājējs, kā arī ātru un neatkarīgu tiesu sistēmu. Viņš novēlēja arī iepriekšējā dienā, 17. novembrī, apstiprinātajai jaunajai valdībai drosmi izlemt un spēku paveikt solīto, lai cilvēki savu nākotni redzētu šeit pat Latvijā.

Valsts stiprums ir cilvēkos

Uzrunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs godināja tos, kuri ar savu ikdienas darbu pilda nerakstīto valsts līgumu — augstāko valsts apbalvojumu saņēmējus, tostarp mediķus, robežsargus, zemessargus, skolotājus un trimdas latviešu kopienas pārstāvjus, kā arī komponistu Raimondu Paulu, kuram šogad apritēja 90 gadi un kuram piešķirta Ministru kabineta balva.

Pārlūkojot 15. Saeimas deputātu lomu, viņš atgādināja, ka pozīcijai vara ir aizņēmums, nevis īpašums, bet opozīcijas uzdevums ir pārbaudīt un kritizēt, taču jautājumos par Latvijas neatkarību un drošību parlamentā nedrīkst būt dalījuma. Kā galveno mērauklu esošā sasaukuma darbam viņš nosauca vēlētāju aktivitāti nākamajās — 16. Saeimas — vēlēšanās 2030. gadā.

"Jānis Čakste novēlēja: sargājiet savu valsti, jo, ja nebūs Latvijas, nebūsiet arī jūs. Šodien es gribu pateikt to pašu, tikai no otras puses — ja nebūsim mēs visi, nebūs arī Latvijas. Tāpēc es aicinu tikai uz vienu: būsim! Būsim klātesoši, būsim uzticami, būsim kopā un, galvenais, būsim vairāk," uzrunu noslēdza Saeimas priekšsēdētājs.