Oktobra sākumā notikušais bruņotais incidents uz Latvijas–Baltkrievijas robežas ieguvis jaunu, satraucošu dimensiju pēc tam, kad atbildību par to uzņēmās līdz šim mazpazīstams grupējums «Melnie rusi» («Чёрные русы»). Tā pārstāvji draudējuši turpināt diversijas pret Baltkrievijas kaimiņvalstīm, vienlaikus pasludinot notikušo par NATO aizsardzības spēju pārbaudi. Tomēr grupējuma pēkšņā parādīšanās, tā digitālās aktivitātes un ideoloģiskie vēstījumi liecina, ka aiz šķietami neatkarīgas paramilitāras organizācijas, iespējams, slēpjas Krievijas un Baltkrievijas īstenota informatīvās ietekmes operācija.
Naktī no 5. uz 6. oktobri uz Latvijas-Baltkrievijas robežas Krāslavas novadā norisinājās incidents, kas būtiski atšķīrās no iepriekš pieredzētajiem nelegālās migrācijas mēģinājumiem. Maskās tērptas, bruņotas personas no Baltkrievijas teritorijas mēģināja Latvijā ievirzīt aptuveni 20 migrantu grupu, draudot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem, kuri nepieļāva robežas nelikumīgu šķērsošanu. Vairākas stundas vēlāk maskētas personas tomēr iekļuva Latvijas teritorijā, sabojāja elektrības sadales skapi un nozaga divas robežas novērošanas kameras, pēc tam atgriežoties Baltkrievijā.
NBS notikušo raksturoja kā īpaši demonstratīvu un agresīvu provokāciju, kas apliecina Baltkrievijas īstenotā hibrīdapdraudējuma turpināšanos. Tomēr vēl lielāku uzmanību incidents izpelnījās pēc tam, kad informatīvajā telpā parādījās līdz šim praktiski nezināms grupējums, kas ne tikai uzņēmās atbildību par notikušo, bet arī draudēja ar līdzīgu operāciju atkārtošanu citās NATO dalībvalstīs.
Noslēpumainais grupējums, kas piesaka karu NATO
7. oktobrī sociālajos tīklos tika izplatīts aptuveni minūti garš videoieraksts, kurā maskā tērpts vīrietis ar elektroniski pārveidotu balsi, kurš sevi identificē kā grupējuma «Melnie rusi» pārstāvi ar segvārdu Nemans, paziņoja par organizācijas atbildību robežincidentā.
Pēc viņa teiktā, trīs grupējuma dalībnieki esot šķērsojuši Latvijas robežu, iesaistījušies konfrontācijā ar Latvijas karavīriem, bet vēlāk atkārtoti iekļuvuši Latvijas teritorijā un sabojājuši robežas novērošanas infrastruktūru. Savu paziņojumu Nemans papildināja ar draudiem turpināt līdzīgas operācijas pret citām Baltkrievijas kaimiņvalstīm, vienlaikus izsmejot NATO aizsardzības spējas.
Grupējuma pārstāvis apgalvoja, ka Latvija neesot izturējusi pārbaudījumu, bet Eiropas Savienība un NATO esot "milzis uz māla kājām", kas sabrukšot pēc pirmā nopietnā trieciena.
Šī retorika ir nozīmīga, jo grupējuma publiskā paziņojuma galvenais mērķis nav tikai informēt par iespējamu līdzdalību konkrētā noziedzīgā nodarījumā. Tā saturs ir veidots kā psiholoģiskas ietekmes vēstījums, kura centrā atrodas Latvijas un NATO aizsardzības spēju apšaubīšana, draudi ar turpmāku eskalāciju un priekšstata radīšana, ka pat nelielas bruņotas grupas var netraucēti darboties alianses teritorijā.
Turklāt paziņojumā apzināti tiek ignorēts fakts, ka Latvijas karavīri sākotnējo robežpārkāpuma mēģinājumu apturēja. Tā vietā notikušais tiek interpretēts kā NATO neveiksme. Šāda notikumu pārinterpretēšana ir raksturīga informatīvās ietekmes operācijām, kurās atsevišķa incidenta faktiskā norise tiek pakārtota plašākam politiskam vēstījumam.
Organizācija, kas internetā radusies tikai dažas nedēļas pirms incidenta
Viens no būtiskākajiem apstākļiem, kas liek apšaubīt «Melno rusu» kā neatkarīgas paramilitāras organizācijas autentiskumu, ir tās publiskās darbības ārkārtīgi īsā vēsture.
Grupējumam ir sava tīmekļvietne chernayarus.ru, kurā organizācija tiek raksturota kā aktīva kustība, kas izveidota nacionālo interešu aizstāvēšanai, vēsturiskās atmiņas saglabāšanai un sociālā taisnīguma nodrošināšanai.
Tīmekļvietnē īpaši uzsvērts, ka organizācija neesot abstrakts mediju projekts vai diskusiju klubs. Šāds formulējums šķiet zīmīgs, ņemot vērā, cik maz neatkarīgu pierādījumu pieejams par grupējuma reālu darbību ārpus interneta.
Publiski pieejamie domēna reģistrācijas dati liecina, ka chernayarus.ru reģistrēts 2026. gada 2. septembrī, tikai nedaudz vairāk nekā mēnesi pirms incidenta uz Latvijas robežas. Domēna īpašnieks norādīts kā privātpersona, kuras identitāte nav publiski pieejama. Vietnes darbībai tiek izmantota «Cloudflare» infrastruktūra, kas liedz pēc publiski redzamās servera IP adreses droši noteikt vietnes faktisko uzturēšanas vietu.
Savukārt neatkarīgā Krievijas pētnieciskā medija «Важные истории» žurnālisti noskaidrojuši, ka grupējuma galvenais «Telegram» kanāls izveidots tikai 24. septembrī – nepilnas divas nedēļas pirms robežincidenta.
Žurnālisti identificējuši arī agrāk izveidotu kanālu ar līdzīgu nosaukumu, kuram bijuši aptuveni 11 tūkstoši abonentu, taču tā saturs bijis izdzēsts, savukārt auditorijas pieaugums radījis aizdomas par neautentiskiem sekotājiem.
Šāda digitālās aktivitātes hronoloģija pati par sevi nepierāda valsts specdienestu iesaisti. Tomēr tā rada jautājumu, kādēļ organizācija, kas sevi pozicionē kā bruņotu patriotisku kustību ar plašiem politiskiem mērķiem, kļūst redzama informatīvajā telpā tikai dažas nedēļas pirms viena no demonstratīvākajiem pēdējā laika incidentiem uz Latvijas robežas.
Vēl būtiskāk – nav neatkarīgi apstiprinātas informācijas par grupējuma vadības struktūru, dalībnieku skaitu, finansēšanas avotiem vai reālu militāro infrastruktūru. Līdz šim organizācijas publiskā identitāte lielākoties balstās pašas izplatītos paziņojumos, propagandas materiālos un sociālo tīklu publikācijās.
Mākslīgais intelekts, propagandas video un Krievijas imperiālā ideoloģija
«Важные истории» veiktajā izpētē konstatētas arī citas pazīmes, kas norāda uz grupējuma informatīvās identitātes mākslīgu veidošanu.
Organizācijas sociālo tīklu saturā dominē Krievijas un Baltkrievijas savienības slavināšana, Rietumu valstu kritika, NATO demonizēšana un aicinājumi stiprināt abu autoritāro valstu militāro sadarbību. Daļa publikāciju un video, pēc žurnālistu vērtējuma, veidota ar mākslīgā intelekta palīdzību.
Īpaši atklāts ir grupējuma tīmekļvietnē publicētais manifests, kurā tiek pieprasīta Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas apvienošana vienotā valstī. Dokumentā pausts arī atbalsts Ukrainas teritoriju pakļaušanai ar militāru spēku un tās iedzīvotāju piespiedu iekļaušanai tā dēvētajā slāvu vienotībā.
Faktiski grupējuma ideoloģija atkārto vairākas Krievijas oficiālajā kara propagandā izmantotās tēzes – Ukrainas valstiskuma noliegšanu, priekšstatu par krievu, baltkrievu un ukraiņu vienotu politisko identitāti, kā arī Rietumu attēlošanu kā kopīgu civilizācijas pretinieku.
Tīmekļvietnes saturs tādējādi nav tikai radikālas politiskas organizācijas programma. Tas piedāvā ideoloģisku pamatojumu agresijai pret Ukrainu un konfrontācijai ar NATO, vienlaikus mēģinot radīt iespaidu, ka šādai politikai Baltkrievijas sabiedrībā pastāv neatkarīgs, no valsts varas neorganizēts atbalsts.
Vienlaikus digitālo pēdu izpētē atklājies arī kāds interesants un pagaidām neizskaidrots apstāklis. «Важные истории» žurnālisti grupējuma tīmekļvietnes kodā identificējuši komentārus un norādes mākslīgā intelekta rīkiem, kas rakstītas ukraiņu valodā. Tas radījis jautājumus par vietnes iespējamo veidotāju identitāti.
Tomēr šī detaļa nav uzskatāma par pierādījumu Ukrainas iesaistei. Koda komentāru valoda neļauj identificēt ne vietnes patieso pasūtītāju, ne tās operatorus, turklāt šādas norādes iespējams atstāt apzināti, lai izmeklētājus novirzītu nepareizā virzienā.
Tieši šī neskaidrība par organizācijas patiesajiem veidotājiem ir viena no tās iespējamajām funkcijām – radīt pietiekami daudz savstarpēji pretrunīgu pavedienu, lai apgrūtinātu konkrētu darbību piedēvēšanu valstij.
Kādēļ Baltkrievijai un Krievijai būtu nepieciešams šāds grupējums?
Par ticamāko skaidrojumu uzskatāma versija, ka «Melnie rusi» ir piesegorganizācija, kas paredzēta informatīvā atbalsta nodrošināšanai hibrīdoperācijām pret NATO austrumu flanga valstīm.
Šādas struktūras izmantošana ļautu sasniegt vairākus mērķus vienlaikus.
Pirmkārt, tā nodrošinātu iespēju oficiālajai Minskai un Maskavai distancēties no bruņotām provokācijām, vienlaikus saglabājot to radīto psiholoģisko efektu. Atbildību par iespējamu diversiju uzņemtos formāli neatkarīga organizācija, kuras saistību ar valsts institūcijām būtu sarežģīti publiski pierādīt.
Otrkārt, šāda organizācija kalpotu par instrumentu informatīvā spiediena palielināšanai. Pat salīdzinoši ierobežota robežincidenta gadījumā anonīmas bruņotas kustības paziņojums par turpmākām diversijām var radīt ievērojami plašāku rezonansi nekā pati sākotnējā provokācija.
Treškārt, grupējuma publiskā identitāte varētu tikt izmantota, lai veidotu iespaidu par spontānu, radikāli noskaņotu sabiedrības daļu, kas nav apmierināta ar Baltkrievijas oficiālās varas nepietiekami agresīvo politiku pret Rietumiem un ir gatava rīkoties patstāvīgi.
Šādā scenārijā Minskai būtu iespējams vienlaikus uzturēt šķietami mērenāku oficiālo pozīciju un pieļaut radikālu draudu izplatīšanu, kas objektīvi kalpotu tās stratēģiskajām interesēm.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts Latvijas Televīzijai paudis pārliecību, ka neatkarīga šāda veida organizācija Baltkrievijā vai Krievijā faktiski nevarētu darboties bez valsts drošības struktūru ziņas. Viņa vērtējumā notiekošais uz robežas ir informatīvās ietekmes operācija, kas saistīta ar abu valstu varas institūcijām.
Līdzīgu viedokli paudis arī Polijā dzīvojošais baltkrievu militārais žurnālists Dmitrijs Halko, kurš grupējumu raksturojis kā iespējamu specdienestu piesegstruktūru. Viņaprāt, šāda organizācija radītu iespēju nākotnē dažādas provokācijas un diversijas pasniegt kā neatkarīgu radikāļu iniciatīvas.
Tomēr šie ekspertu vērtējumi vēl nav pielīdzināmi izmeklēšanā iegūtiem pierādījumiem par konkrētu Krievijas vai Baltkrievijas dienestu lomu organizācijas izveidē.
No «zaļajiem cilvēciņiem» līdz «melnajiem rusiem»
Iespējamā «Melno rusu» darbības loģika atgādina Krievijas iepriekš izmantotās hibrīdkara metodes, kuru pamatā ir militāru un nemilitāru līdzekļu kombinēšana, vienlaikus apgrūtinot uzbrucēja identificēšanu.
Spilgtākais vēsturiskais piemērs ir Krievijas īstenotā Krimas okupācija 2014. gadā, kad pussalā darbojās bruņotas personas bez atpazīšanas zīmēm. Sākotnēji Maskava noliedza savu bruņoto spēku līdzdalību, lai gan vēlāk Vladimirs Putins atzina Krievijas militārpersonu iesaisti.
Šāda taktika ļauj valstij izmantot militāru spēku, vienlaikus mēģinot izvairīties no tūlītējas politiskas atbildības un iegūt laiku turpmākai rīcībai.
NATO 2024. gada Vašingtonas samita deklarācijā īpaši norādīja uz Krievijas izvērsto hibrīdo aktivitāšu pieaugumu pret alianses dalībvalstīm, tostarp diversijām, provokācijām uz robežām, migrācijas instrumentalizāciju, dezinformācijas kampaņām un dažādu starpniekstruktūru izmantošanu.
«Melno rusu» publiskās aktivitātes atbilst vairākām šāda apdraudējuma pazīmēm. Organizācija izmanto militāru simboliku, anonīmus pārstāvjus, agresīvu retoriku un draudus, kuru uzdevums ir ietekmēt sabiedrības priekšstatus par NATO spēju aizsargāt savas robežas.
Tomēr būtiskākā atšķirība no 2014. gada notikumiem ir tā, ka pagaidām nav neatkarīgi pierādīta pat pašas organizācijas pastāvēšana kā reālam bruņotam formējumam. Iespējams, šoreiz hibrīdoperācijas vajadzībām nav bijis nepieciešams radīt patstāvīgu militāru struktūru – pietiek ar pārliecinošu digitālo identitāti, propagandas materiāliem un publisku atbildības uzņemšanos par jau notikušu incidentu.
Lukašenko noliedz incidentu, bet pierādījumi liecina par sistemātisku spiedienu
Interesantu dimensiju notikušajam piešķir arī Baltkrievijas autoritārā vadītāja Aleksandra Lukašenko reakcija.
13. oktobrī, tiekoties ar Baltkrievijas militāro un drošības struktūru vadību, viņš paziņoja, ka nekāda Baltkrievijas organizēta operācija uz Latvijas robežas neesot notikusi. Lukašenko apgalvoja, ka šāda veida darbības neesot iespējamas bez viņa personiskas piekrišanas, savukārt incidentu, pēc viņa teiktā, inscenējusi pati Latvija, lai iegūtu papildu finansējumu no Eiropas Savienības.
Šis paziņojums atklāj būtisku pretrunu. Ja «Melnie rusi» patiešām būtu neatkarīgs bruņots grupējums, kas Baltkrievijas teritorijā gatavojas diversijām pret NATO dalībvalstīm, tas nozīmētu, ka valsts drošības struktūras nespēj kontrolēt bruņotu organizāciju darbību savā teritorijā. Savukārt tad, ja grupējums darbojas ar drošības dienestu ziņu vai atbalstu, publiskā atbildības noliegšana kļūst par daļu no pašas hibrīdoperācijas.
Vienlaikus jāņem vērā vēl viens iespējamais skaidrojums – faktisko robežincidentu varēja īstenot ar migrantu kontrabandu saistītas personas, savukārt «Melnie rusi» vēlāk to izmantoja propagandas vajadzībām. Šādu iespēju netieši pieļāvis arī Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts, norādot, ka bruņotās personas varētu būt organizētās noziedzības pārstāvji, kas darbojas ar Baltkrievijas dienestu labvēlību.
Taču neatkarīgi no konkrēto robežpārkāpēju identitātes Baltkrievijas valsts institūciju iesaiste migrācijas instrumentalizācijā jau iepriekš ir dokumentēta.
2026. gada janvārī NBS publiskoja pierādījumus par Baltkrievijas tiesībaizsardzības un militāro struktūru līdzdalību nelegālo migrantu nogādāšanā pie Latvijas robežas. Tostarp tika identificēti gadījumi, kuros migrantu pārvietošanai izmantots Baltkrievijas militārais transports, kā arī konstatēti ar Baltkrievijas militārpersonām saistīti dokumenti un sakaru līdzekļi.
Tādējādi oktobra incidents nav aplūkojams atrauti no plašākas, vairākus gadus ilgstošas Baltkrievijas īstenotās hibrīdo aktivitāšu kampaņas pret Eiropas Savienības ārējo robežu.
Fiziska provokācija un informācijas operācija – vienota ietekmes ķēde
«Melno rusu» gadījums izgaismo vēl kādu būtisku mūsdienu hibrīdkara īpatnību – fiziska incidenta un tam sekojošās informatīvās ekspluatācijas savstarpējo saistību.
Provokācija uz robežas pati par sevi ir ierobežota laikā un telpā. Taču, ja tai tiek piešķirts ideoloģisks pamatojums, radīts atpazīstams izpildītājs un izteikti draudi turpmākām operācijām, tās ietekme ievērojami pārsniedz sākotnējā incidenta mērogu.
Polijas dezinformācijas pētniecības organizācijas «Info OPS Polska» projektā «Disinfo Digest» 14. oktobrī publicētajā analīzē norādīts, ka «Melno rusu» paziņojums robežprovokāciju pārvērš informatīvi psiholoģiska spiediena instrumentā. Organizācijas pārstāvji konkrēto incidentu pasniedz kā NATO aizsardzības sistēmas pārbaudi, kuras rezultātu paši vienpusēji pasludina par savu uzvaru.
Šāda metode ļauj radīt ilgstošu nedrošības sajūtu, uzturēt sabiedrības uzmanību un vairot šaubas par valsts institūciju spēju kontrolēt drošības situāciju.
Turklāt informatīvā operācija var būt sekmīga arī tad, ja tās veidotāji paši nepiedalījās sākotnējā robežincidentā. Pietiek ar to, ka viņi spēj piesavināties notikumu, piedāvāt tam savu interpretāciju un panākt šī vēstījuma plašu izplatību.
No šāda skatpunkta jautājums, vai «Melnie rusi» ir fiziski eksistējoša paramilitāra organizācija, kļūst tikai par vienu izmeklēšanas aspektu. Tikpat nozīmīgi ir noskaidrot, kas organizē tās informatīvo darbību, kādiem mērķiem tā kalpo un vai tās publiskie draudi tiek koordinēti ar Krievijas vai Baltkrievijas drošības struktūrām.
VDD sāk kriminālprocesu – vai gaidāmas jaunas provokācijas?
Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) uz grupējuma publiskajiem draudiem reaģējis, 9. oktobrī sākot kriminālprocesu par noziedzīgas organizācijas izveidošanu nolūkā izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret mieru, kā arī Latviju un Ukrainu.
Dienests pievērsis uzmanību personu grupai, kas sevi dēvē par «Melnajiem rusiem», taču izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju pagaidām nesniedz.
Kriminālprocesa sākšana apliecina, ka Latvijas drošības institūcijas publiskos draudus uztver nopietni. Tomēr tā pati par sevi neapstiprina grupējuma izteiktos apgalvojumus par līdzdalību konkrētajā robežincidentā un nenozīmē, ka būtu noskaidrota organizācijas saistība ar kādas valsts specdienestiem.
Vienlaikus jāņem vērā, ka robežincidenta laikā Latvijas karavīri nepieļāva migrantu grupas nelikumīgu iekļūšanu valstī, bet vēlāk notikusī infrastruktūras bojāšana demonstrē nepieciešamību turpināt pilnveidot robežas novērošanas un reaģēšanas spējas.
Būtiski arī neļaut pretinieka propagandai noteikt notikušā interpretāciju. «Melno rusu» paziņojumos tiek apgalvots, ka Latvijas aizsardzības sistēma piedzīvojusi izgāšanos, lai gan paši incidenta apstākļi šādu secinājumu neļauj izdarīt.
Pašlaik pieejamā informācija ļauj secināt, ka «Melno rusu» publiskā darbība uzrāda vairākas informatīvās ietekmes operācijas pazīmes, savukārt versija par Krievijas un Baltkrievijas drošības dienestu iesaisti tās organizēšanā ir pamatota izpētes hipotēze, taču vēl nepierādīta.
Grupējuma nesen izveidotā digitālā infrastruktūra, mākslīgā intelekta izmantošana propagandas materiālu radīšanā, ideoloģiskā sakritība ar Kremļa vēstījumiem un demonstratīvā atbildības uzņemšanās par incidentu uz NATO dalībvalsts robežas veido savstarpēji saskanīgu pazīmju kopumu.
Iespējams, «Melno rusu» lielākā vērtība to iespējamiem pasūtītājiem nav bruņotu diversiju īstenošana, bet gan iespēja radīt priekšstatu par jaunu, neprognozējamu un it kā neatkarīgu apdraudējumu NATO austrumu flangā. Tieši tādēļ «Melno rusu» gadījums ir jāvērtē ne tikai kā iespējama bruņota provokācija uz Latvijas robežas, bet arī kā brīdinājums par arvien ciešāku fizisko un informatīvo hibrīdapdraudējumu saplūšanu.
