Agresorvalsts krievijas noziedzīgais režīms joprojām lolo idejas par Baltijas valstu iekarošanu, taču vienlaikus saprot, ka iespējas īstenot agresiju pakāpeniski sašaurinās. Kremļa elite pamazām apzinās, ka jebkāds iebrukums Baltijā sastapsies ar militāru pretestību un ievērojamiem zaudējumiem iebrucējiem. Tomēr pat šie faktori nespēj pilnībā mainīt krievijas augstākās politiskās vadības attieksmi, kas Baltijas valstu tautas joprojām tiecas uztvert kā krievijas vasaļus, intervijā portālam "Sargs.lv" atzina trimdā dzīvojošais krievu opozīcijas politiķis un ekonomists Vladimirs Milovs.
Eksperts norādīja, ka doma par iespējamu iebrukumu kādā no Baltijas valstīm vai visā reģionā joprojām ir aktuāla, taču, ņemot vērā turpināto agresiju pret Ukrainu, krievijai pat mobilizācijas gadījumā nebūtu pietiekamu resursu jaunas konvencionālas militārās kampaņas uzsākšanai.
Vienlaikus opozīcijas politiķis uzsvēra, ka krievijas valdošās elites priekšstati par noskaņojumu Baltijas valstu sabiedrībā joprojām balstās tajos pašos maldīgajos propagandas pieņēmumos, kuri valdīja arī pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Pēc V. Milova domām, šādu diktatora Vladimira putina un viņa tuvākā loka skatījumu lielā mērā veidojis bijušā Igaunijas Komunistiskās partijas pirmā sekretāra Karla Vaino mazdēls Antons Vaino, kurš kopš 2016. gada vada V. putina administrāciju.
Krievu opozicionāra vērtējumā Kremļa attieksmē pret Baltijas valstu iedzīvotājiem saskatāmas tās pašas paralēles, kas krievijas elites priekšstatos par Ukrainu. Turklāt, kā norāda V. Milovs, pat piektajā kara gadā, kad Ukrainas aizstāvji regulāri veic triecienus Maskavas apkārtnē, Kremļa elites attieksme būtiski nav mainījusies.
"Viņu tēze par 'Kijivas režīmu' joprojām balstās uz pārliecību, ka Ukrainas valstiskums radies ārējas ietekmes rezultātā. Viņi joprojām ir pārliecināti, ka Ukrainā izveidota proamerikāniska valdība un ka brīdī, kad ieradīsies krievu zābaks, lielākā daļa ukraiņu to bučos. Jāsaka, ka lielai daļai pašreizējās Kremļa elites šos uzskatus mainīt spēs tikai zārks," atzīst V. Milovs.
Vaicāts par krievu un ukraiņu, kā arī krievijas un pārējās pasaules attiecībām pēc kara, V. Milovs norādīja, ka tās jau ir un vēl ilgi būs ļoti sarežģītas. Lai panāktu attiecību normalizāciju, krievijai un tās sabiedrībai nāksies spert daudzus smagus un sāpīgus soļus. Pirms vispār būs iespējams runāt par attiecību atjaunošanu, būs nepieciešams ilgstošs pārmaiņu process, kas varētu ilgt vairākas desmitgades.
