NATO sabiedrotie varētu rīkot militārās mācības pie agresorvalsts krievijas kontrolētās Kēnigsbergas jeb tā dēvētā "kaļiņingradas" eksklāva, lai mudinātu Maskavu vājināt savu militāro klātbūtni Ukrainā un pārvietot daļu karaspēka uz šo reģionu, ar šādu priekšlikumu nācis klajā Polijas vicepremjers un ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, vēsta aizsardzības medijs "Defense News".
Šādu ideju R. Sikorskis pauda vizītes laikā Kijivā, 11. septembrī uzstājoties Jaltas Eiropas stratēģijas konferences paneļdiskusijā. Polijas ārlietu ministrs norādīja, ka krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ būtiski samazināts Kēnigsbergā, jeb tā sauktajā "Kaļiņingradas" eksklāvā izvietotā karaspēka apjoms. Šis reģions robežojas ar Poliju un Lietuvu.
Pēc viņa teiktā, NATO nevajadzētu veikt nekādus uzbrukuma pasākumus pret šo krievijas kontrolēto teritoriju, taču alianses militāro mācību intensificēšana reģiona tuvumā varētu piespiest agresorvalsti atvilkt daļu spēku no Ukrainas.
"Mums nevajadzētu domāt par konfrontāciju ar krieviju tikai Ukrainas kontekstā. Pirms trim dienām biju Latvijā, kur apmeklēju bāzi, kurā izvietoti Polijas karavīri. Mums tur ir tanku rota, un otrā pusē praktiski nav karaspēka. Mēs ļoti rūpīgi novērojam tā saukto "Kaļiņingradas" eksklāvu. Tur gandrīz vairs nav karaspēka," sacīja Polijas ārlietu ministrs.
Saskaņā ar 2023. gada ASV Jūras spēku analīzes centra (Center for Naval Analyses) ziņojumu vēl pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tā dēvētās "Kaļiņingradas" militārās spējas tika ievērojami stiprinātas, tur izvietojot dažādus spēkus, tostarp 11. armijas korpusu, kura sauszemes vienību kopējais nominālais sastāvs sasniedza līdz pat 18 000 karavīru.
Pagājušā gada septembrī, kad krievija un Baltkrievija gatavojās kopīgajām militārajām mācībām "Zapad 2025", Lietuvas Aizsardzības ministrija lēsa, ka mācībās Kēnigsbergā piedalīsies vien "vairāki tūkstoši" karavīru.
R. Sikorska paziņojums izskan laikā, kad Polija gatavojas uzņemt pirmās tā dēvētās "Labās gribas koalīcijas" (Coalition of the Willing) militārās mācības, kurās piedalīsies Lielbritānijas un Francijas spēki.
Vienlaikus Polijas bruņotie spēki 2,7 miljardu eiro vērtās valsts aizsardzības iniciatīvas "Austrumu vairogs" (Eastern Shield) ietvaros īsteno projektus aizsardzības infrastruktūras stiprināšanai. Tie ietver nocietinājumu izbūvi un dabisko šķēršļu veidošanu gar aptuveni 800 kilometrus garo Polijas robežu ar krievijas kontrolēto Kēnigsbergu un Baltkrieviju.
