Otrdien mirušais bijušais Padomju Savienības prezidents Mihails Gorbačovs bija noziedznieks, kurš deva pavēli nežēlīgi apspiest miermīlīgos protestus Viļņā un citās pilsētās, paziņojis Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.
"Viņš bija noziedznieks, kurš deva pavēli nežēlīgi apspiest miermīlīgos protestus Viļņā, Tbilisi, Almati, Baku un citās pilsētās. Nekādas nožēlas. Tādas atmiņas ir palikušas mums, lai gan par mirušajiem nevajadzētu teikt neko sliktu. Vienīgais reālais ieguvums ir tas, ka viņš parakstīja Padomju Savienības kapitulāciju," Anušausks rakstīja vietnē "Facebook".
"Es atceros, ka pēc 1982.-1985,gada, kad ģenerālsekretāriem vienam pēc otra atslēdza skābekļa padevi, Mihailu Gorbačovu Rietumos uztvēra ar eiforiju. Ne uzreiz, bet tā viņu uztvēra. Tomēr viņš bija noziedzīgas partijas līderis un pat ar "Glasnostj" nepietika, lai izmainītu nākotni. Tomēr viņš veicināja partijas viengabalainības drupināšanu. Turklāt lietuvieši un citi izmantoja situāciju, lai atjaunotu neatkarību," rakstīja Anušausks.
Jau vēstīts, ka Gorbačovs pēc smagas un ilgstošas slimības nomiris 91 gada vecumā.
Gorbačovs bija pēdējais Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) Centrākomitejas ģenerālsekretārs. Viņš stājās šajā amatā 1985.gadā un uzsāka tā saukto pārbūvi - politiskas un ekonomiskas reformas padomju sabiedrības demokratizēšanai. No 1990. līdz 1991.gadam viņš bija arī Padomju Savienības prezidents.
Gorbačovs, kurš bija Nobela Miera prēmijas laureāts un Gorbačova fonda dibinātājs, mūža nogalē pētīja Krievijas un pasaules vēstures problēmas.
Rietumvalstīs viņu vērtē pozitīvi, galvenokārt uzsverot viņa iesaisti, lai pagājušā gadsimta 80.gados mazinātu kodolsaspīlējumu starp ASV un Padomju Savienību, kā arī Austrumeiropas atbrīvošanu no Dzelzs priekškara.
Tāpat Rietumvalstīs viņu uzteica par reformu vadīšanu, kas veicināja caurskatāmību un lielākas sabiedrības diskusijas, kas paātrināja Padomju Savienības sabrukumu.
Vienlaikus viņš atturējās no izlēmīgākiem lēmumiem, lai modernizētu stagnējošo ekonomiku un stingri kontrolēja politisko kārtību.
Lietuvā viņu atcerēsies kā cilvēku, kurš mēģināja ar spēku apspiest valsts neatkarības kustību.
Lietuvā 1991.gada janvāra notikumos nogalināto cilvēku tuvinieki līdz pat viņa nāvei mēģināja panākt Gorbačova saukšanu pie atbildības.
Šogad četru tolaik bojāgājušo - Vida Macjuleviča, Aļģimanta Petra Kavoļuka, Virgīnija Druska un Apolināra Juoza Povilaiša - tuvinieki iesniedza tiesā prasību, lai panāktu, ka tiek atzīta Gorbačova kā toreizējā PSRS vadītāja atbildība par 1991.gada 13.janvāra notikumiem Viļņā, jo viņš tolaik kontrolēja padomju bruņotos spēkus, bet nerīkojās, lai novērstu starptautisku agresijas noziegumu.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāki simti cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.