Eiropas Savienība (ES)nekad nespēs individuāli identificēt katru Krievijas politiķu, augstāko amatpersonu un militāro līderu radinieku, bērnu vai mīļāko, kas varētu būt iekļauti tā saucamajos melnajos sarakstos, tieši tādēļ Krievijas pilsoņiem nepieciešams plašāks ieceļošanas aizliegums, norāda Igaunijas politikas pētnieks un portāla “pollitika.guru” redaktors Keits Kasemets (Keit Kasemets).
Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras “Frontex” dati liecina, ka kopš kara Ukrainā sākuma Eiropas Savienībā, šķērsojot tās sauszemes robežu, ieceļojuši ap 856 tūkstošiem Krievijas pilsoņu. Lielākā daļa ir šķērsojuši Krievijas un ES robežu, bet Krievijas pilsoņi ES iekļuvuši arī caur Baltkrieviju, Turciju, Serbiju, kā arī izmantojot dažu citu valstu aviokompānijas.
Tāpat visas šīs vasaras laikā turpina pieaugt uz Eiropu atceļojušo Krievijas tūristu skaits. Dati liecina, ka augusta pirmajā nedēļā vien šķērsoja sauszemes robežu ar ES šķērsojuši vairāk nekā 70 000 Krievijas pilsoņu, kuri Eiropā ierodas pārsvarā caur Somiju un Igauniju.
Starp šiem Krievijas pilsoņiem ir gan tādi, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai dubulta pilsonība, taču lielākā daļa uz Eiropu dodas ar ilgtermiņa un īstermiņa vīzām. Krievi ar automašīnām, autobusiem vai vilcieniem dodas uz Igauniju, Somiju, Latviju, Lietuvu, Poliju, un no turienes izmanto avio pakalpojumus, lai nokļūtu Eiropas kūrortos.
Igaunijas politikas pētnieks uzskata, ka tas šajā situācijā nav pareizi, un Krievijas pilsoņu piekļuves ES ierobežošana neapšaubāmi būtu efektīva sankcija, ņemot vērā jau Krievijas politiķu iepriekšējo reakciju uz dažādu brīvību ierobežošanu.
Viņš gan atzīst, ka, ņemot vērā ES kapacitāti, Eiropas mēroga ieceļošanas aizliegums Krievijas pilsoņiem nebūtu viegls uzdevums, taču tas nekādā ziņā nav arī neiespējams. Būtu vien jāievēro Šengenas zonas principi.
Jau izveidojot Šengenas zonu, valstis vēlējās dalīties ieguvumos no brīvas pārvietošanās ES, bet neviens nevēlējās atteikties no neatkarīgas lēmumu pieņemšanas spējas. Eiropas valstis pašas var izlemt, kurš saņem Šengenas vīzu, savukārt dokumentu var izmantot, lai pārvietotos visā vīzu darbības zonā.
Valstij, kas izvietota pie Šengenas zonas ārējās robežas, būtu jāatļauj ieceļošana tiem, kam ir vīza. Tas nozīmē, lai gan Igaunija var pārtraukt vīzu izsniegšanu un liegt ieceļošanu tiem, kuriem ir pašas Igaunijas izsniegtās vīzas, joprojām būtu jāatļauj ieceļot tiem Krievijas pilsoņiem ar vīzaām, ko izsniegusi, piemēram, Vācija.
Igaunijas politikas pētnieks K. Kasemets uzskata, ka šajā jautājumā ir divas opcijas. Pirmkārt, pārtraukt vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem vispār. Tas liegtu Krievijas pilsoņiem ieceļot ES, bet tam būtu relatīvi ilgs iedarbības periods, jo daudziem jau ir ilgtermiņa vīzas. Turklāt šim lēmumam būtu vajadzīga arī politiska vienošanās, ko tad izpildītu katra dalībvalsts.
Otra iespēja būtu liegt vīzas turētājiem ieceļot, pamatojoties uz drošības apsvērumiem, un arī tas formāli ir katras valsts līmeņa lēmums. Sistēma daudzmaz līdzīgi darbojās jau Covid periodā, kad Eiropas Komisija ierosināja to trešo valstu sarakstu, no kurām ieceļošana Eiropā tika uzskatīta par drošu.
Jau ziņots, ka Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija un Čehija pārtraukušas vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, un Igaunija nolēmusi liegt iebraukšanu arī tiem, kuriem tā vīzas izsniegusi jau agrāk. Lai gan tas darbojas, lai ierobežotu to Krievijas pilsoņu skaitu, kuri ierodas Eiropā, tas joprojām ļauj simtiem tūkstošu ieceļot ES, jo citas dalībvalstis turpina izsniegt vīzas un neaizliedz ieceļošanu. Tāpēc sankciju ietekme aizliegumam būtu tikai tad, ja šādu soli bez Igaunijas spertu arī citas valstis.
Tomēr šāda iniciatīva citu Eiropas valstu vidū netiek uzņemta ar entuziasmu. Daļa iebildumu pret šo balstās uz Centrāleiropas plašākiem personīgo brīvību un brīvas pārvietošanās principiem, taču pēc Krievijas neizprovocētā kara sākšanas Ukrainā šie vairs neiztur nekādu kritiku.
Viens no galvenajiem valstu pretargumentiem ir tas, ka visu tautu nevar sodīt par vienas grupas veiktajiem noziegumiem. Tiek arī argumentēts, ka šāds solis padarītu bezjēdzīgas sankcijas un ieceļošanas aizliegumus, kas jau tagad ir spēkā pret konkrētām Krievijas personām.
Taču eksperts norāda, ka šī brīža situācijā Eiropa nekad nespēs individuāli identificēt katru Krievijas politiķu, augstāko amatpersonu un militāro līderu radinieku, bērnu un mīļāko, ko ievietot melnajos sarakstos. Tieši tādēļ ir nepieciešams plašāks ieceļošanas aizliegums.
Eiropas debatēs tiek atgādināts, kā ES savulaik bija ļoti kritiska pret ASV iepriekšējā prezidenta Donalda Trampa lēmumu liegt irāņiem, sīriešiem un lībiešiem ieceļot ASV. Tomēr šos lēmumus nevar salīdzināt. Trampa gadījumā tas lielākoties attiecās uz cilvēkiem, kuri bēga no kara, nevis kādas valsts pilsoņiem, kas uzbrukuši citiem.
Konkrētāki argumenti ir saistīti ar bailēm, ka ieceļošanas aizliegums liktu šķirt ģimenes un padarītu iebraukšanu Eiropā neiespējamu arī Krievijas disidentiem. Tas drīzāk ir attaisnojums, jo ir dažāda veida vīzas un grupas, ko ietekmē ieceļošanas aizliegums, turklāt to var definēt arī šaurāk.
Čehija kā pašreizējā ES prezidējošā valsts solījusi, ka ieceļošanas aizliegumu apspriedīs 31. augusta neformālajā ārlietu ministru sanāksmē. Skatoties uz debatēm Eiropā, Krievijas pilsoņu piekļuves ES ierobežošana nav neiespējama, bet tai ir jābūt mērķtiecīgai.
