Krievijā varu sagrābuši visreakcionārākie spēki, kas izmanto hitleriskās Vācijas taktiku savu agresīvo plānu īstenošanā, turklāt to bīstamību vairo kodolieroči, kas mantoti no bankrotējušā PSRS režīma, teikts Baltijas valstu neatkarības atjaunotāju klubu aicinājumā par atbalstu Ukrainai.
Latvijas 4.maija Deklarācijas kluba, Lietuvas Neatkarības akta parakstītāju kluba un Igaunijas 20.augusta kluba pārstāvju parakstītā vēstulē izteikta dziļa nožēla, ka Krievija pēc PSRS sabrukuma ir gājusi pa totalitārisma, nevis brīvības, tiesiskuma ceļu, ko iezīmēja Andrejs Saharovs un citi izcili krievu demokrāti.
Organizāciju pārstāvji uzskata, ka šis brutālais uzbrukums Ukrainai un tās teritoriju aneksija ir tikai pirmais solis uz daudz ambiciozākiem Krievijas impēriskajiem plāniem.
Vienlaikus Baltijas valstu neatkarības atjaunotāji vēlas atgādināt pasaulei, ka arī šobrīd, kad Krievijas revanšisti un neostaļinisti tiecas Eiropu atgriezt 1939.gada realitātē, nelokāma demokrātisko valstu solidaritāte ar Ukrainu, neielaišanās amorālos kompromisos ar Kremli ir vienīgais veids, kā apturēt Krievijas sākto karu pret mūsu tiesībām dzīvot saskaņā ar Rietumos pašsaprotamām vērtībām un brīvībām.
Reizē neatkarības organizāciju pārstāvji aicina sniegt Ukrainai tādu morālu, finansiālu, militāru palīdzību, lai tā spētu apturēt tālāku iebrukumu savā zemē - darīt visu iespējamo, lai agresors būtu spiests izvest karaspēku no visām anektētajām teritorijām.
Tāpat rietumu demokrātiskās sabiedrības aicinātas aizdomāties, ko Baltijas valstīm nozīmējusi un nozīmē dzīve blakus aktīvam agresoram, kurš grib atņemt mieru, zemi un visas tik pašsaprotamās tiesības un brīvības. Atceroties notikumus pirms Otrā pasaules kara, jāsaprot, ka jebkura piekāpšanās agresora priekšā, cerības, ka izdosies to "nomierināt" ar atsevišķu valstu upurēšanu, izraisa tikai lielāku agresiju, vairo tā spēkus un gala rezultātā beidzas ar tādu globālu traģēdiju kā Otrais pasaules karš.
Organizācijas uzskata, ka pienācis brīdis, kad Baltijas Brīvības ceļa solidaritātes principiem kā vēl nekad jāaptver visas ES un NATO dalībvalstis. Tie jāattiecina arī uz Ukrainu, kura ar milzīgiem upuriem sargā ES un NATO austrumu robežu un visus no Krievijas tālāka iebrukuma Eiropā.
LETA jau vēstīja, ka ceturtdienas rītā neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā tajā no dažādām pusēm iebrucis Krievijas karaspēks.
Ukrainas armija iesaistījusies smagās aizstāvēšanās kaujās ar agresoriem