Ukrainas aizsardzības ministrs: Eiropas nākotne tiks lemta Ukrainā

Agrā novembrī, O. Reznikovam kļūstot par jauno Ukrainas aizsardzības ministru, tas sakrita  ar   Krievijas militāro spēku  pieaugumu pie Ukrainas robežas. Krievijas karaspēka un bruņutehnikas savilkšana Ukrainas pierobežā vēsta vien to, ka tuvākajos mēnešos Ukrainā varētu notikt vērienīgs iebrukums, norāda ASV domnīca “Atlantic Council”..

Kad starptautiskā sabiedrība sāka celt trauksmi par Krievijas iespaidīgo militāro aktivitāti pie Ukrainas robežas, pati Ukraina uz šo biedu reaģējusi daudz mierīgāk, nekā ASV vai citas ES dalībvalstis. Šie novērojumi bijuši patiesi.

“Ukrainas mierīgā reakcija neliecina par viedokļu atšķirību, attiecībā pret Krievijas radīto apdraudējumu. Gluži pretēji, mēs esam pilnīgi vienisprātis ar mūsu Rietumu partneriem.

 Man ir bijusi personīga iespēja šo visu apstiprināt, tiekoties ar saviem kolēģiem, tostarp, Lielbritānijas valsts aizsardzības sekretāru Benu Vollesu un Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības ministru Loidu Ostinu. Mūsu izlūkošanas aģentūras sadarbojas un patstāvīgi sazinās. Esmu runājis arī ar saviem kolēģiem no Kanādas un Izraēlas,” domnīcai “Atlantic Council” paudis Ukrainas aizsardzības ministrs.

Viņš piebilst, kaUkrainas, salīdzinoši mierīgā reakcija uz šiem jaunākajiem Krievijas draudiem atspoguļo notiekošo ilgtermiņā. Ir pagājuši gandrīz astoņi gadi kopš Krievija pirmo reizi uzbruka Ukrainai. Krievu agresija nav apstājusies. Kopš tā laika tā ir kļuvusi par ukraiņu ikdienas sastāvdaļu.

“Mēs esam kļuvuši neitrāli pret nerimstošo Kremļa dezinformācijas plūsmu un pieraduši pie Krievijas valdības mēģinājumiem noliegt Ukrainas tiesības pastāvēt. Krievijas armijai būtu jāveic vēl viens militāro spēku uzkrāšanas motīvs, lai mūs šokētu,” saka O Reznikovs, piebilstot, ka neviens Ukrainā nenovērtē par zemu pašreizējās situācijas nopietnību, taču cilvēki ir spiesti sadzīvot ar faktu, ka kara darbība var notikt jebkurā mirklī jau daudzus gadus. 

Viņš stāsta, ka ukraiņi zina, kāds būs valdības darbības plāns, ja valsts saskarsies ar ļaunāko - pilna mēroga Krievijas iebrukumu.

Viņaprāt, vienīgā  neskaidrība šobrīd esot tā, vai Eiropa apzinās to, ko tai  varētu nozīmēt pilna mēroga Krievijas iebrukums Ukrainā.

Papildu kodolarsenālam Krievija apsteidz Ukrainu militārajā aviācijā, kā arī ar esošajām raķešu sistēmām. Krievijas raķetes var nodarīt neiedomājamus postījumus Ukrainas pilsētām un ciemiem, tāpat arī krievu gaisa un jūras spēki var pārspēt Ukrainas karaspēku un ieņemt valsts teritoriju.

Pēc O. Reznikova domām, jebkurš liela mēroga uzbrukums pret Ukrainu ir lemts neveiksmei.

“Krievijas spēcīgie militārie spēki var virzīties uz priekšu, bet Krievijas karaspēks nevarēs noturēt nevienu teritoriju, ko viņš ir ieņēmis. Tā vietā - okupētā ukraiņu zeme degs viņiem zem kājām.  Cilvēku zaudējums Ukrainā būtu katastrofāls, bet ukraiņi nesērotu vieni. Arī Krievija ciestu milzīgus zaudējumus. Ukrainā uzņemtie attēli ar zārkiem, kas atgriežas Krievijā  no frontes līnijām kā vīruss izplatītos sociālajos tīklos un drīzumā Kremļa cenzori  būtu spiesti ierobežotšīs bildes,” saka Ukrainas aizsardzības ministrs.

Viņš turpina, ka karš Ukrainā ieviestu krīzi visā Eiropā. Pēkšņais bēgļu skaits, kuri bēgtu no Krievijas iebrukuma, varētu sasniegt  pat trīs līdz piecus miljonus. Tā būtu tikai viena no daudzajām rūpēm Eiropas sabiedrībai. Piemēram, ES lielā mērā ir atkarīga no pārtikas, tostarp graudu importa. Liela mēroga  karš nopietni skartu un, iespējams, pilnībā atceltu jebkādu importu gan no Krievijas, gan Ukrainas, radot veselu virkni ar problēmām ēdiena nodrošināšanai visam kontinentam.



Viņaprāt, Krievijas uzbrukums nozīmētu arī to, ka tiktu izbeigta uz noteikumiem balstītā starptautiskā drošība, paverot durvis jaunam globālās nedrošības laikmetam, kas apdraudētu gadu desmitiem ilgo mieru lielākajā Eiropas daļā.

Nespēja reaģēt uz jaunākajiem Krievijas draudiem tikai palielina Kremļa savaldīšanas izmaksas. Jūnijā ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka nākamajos sešos mēnešos viņš ļoti cieši vēros Maskavas rīcību.  Kopš tā laika Kremlis ir pabeidzis Baltkrievijas anšlusu, veicis hibrīduzbrukumu pret NATO un ES dalībvalstīm, sūtot migrantus uz robežām un klaji apbruņojot enerģijas piegādes, ko rietumu līderi bija apņēmušies nepieļaut.

 

Oleksijs Reznikovs arī norāda – Krievija šobrīd veic jaunu militāro spēku palielināšanu uz Ukrainas robežas. Ja atbilde uz šo rīcību būs vēlme veikt tālākas sarunas un neatbildīs Krievijas iztēlei, tad Krievija to uzskatīs par aicinājumu uz turpmāku agresiju.