Pēc veiksmīga četru gadu pilnvaru cikla Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatā, šodien Saeimas deputāti nolēma vēlreiz apstiprināt ģenerālleitnantu Leonīdu Kalniņu par Latvijas armijas komandieri. Sarunā ar portālu “Sargs.lv” ģenerālleitnants L. Kalniņš atzīst, ja pirms četriem gadiem, stājoties amatā bija steidzīgi jāmeklē risinājumi NBS kaujas spēju stiprināšanai, tad nākamajā pilnvaru ciklā šis process jāturpina, īpašu uzmanību pievēršot jaunāko tehnoloģisko risinājumu ieviešanai NBS vienībās.
Kā uzsver NBS komandieris, mūsdienu karadarbība arvien vairāk un vairāk liecina, ka tuvāko gadu laikā būs aktīvi jādomā gan par mākslīgā intelekta integrāciju vienību darbā, izlūkošanas spēju pastiprināšanu, kā arī salīdzinoši lētu un efektīvu ieroču sistēmu ieviešanu, kuras potenciālajam iebrucējam spēj nodarīt ievērojamu kaitējumu.
Kā jūs pats raksturotu savu līdzšinējo veikumu aizvadīto četru gadu laikā?
Es esmu tikai daļa no visiem NBS. Saviem karavīriem esmu pateicīgs, ka viņi mani pieņēma un ļāva realizēt visas manas idejas.
Aizvadītie četri gadi šajā amatā ir aizgājuši vienā elpas rāvienā gan man kā komandierim, gan ļoti daudziem karavīriem. Mēs esam realizējuši virkni vitāli svarīgu projektu, kas bija nepieciešami, lai mēs efektīvi un ļoti augstā līmenī aizsargātu Latvijas valsti. Konkrēti mēs runājam par kiberaizsardzību, par taktisko spēju uzlabošanu sauszemes komponentē.
Bruņotie spēki šajos četros gados visaptverošās valsts aizsardzības sistēmā nav izrādījušies vieni. Mēs esam galvenais kodols šajā ietvarā. Mēs vairs nepildām tikai un vienīgi militārās jomas uzdevumus. Mēs esam veicinājuši un attīstījuši savu sadarbību ar citām valsts struktūrām, veicinot visaptverošas valsts aizsardzības sistēmā iesaistīties arī Latvijas sabiedrību kopumā. Tas sekmējis mūsu konsolidāciju ar Latvijas sabiedrību.
Tāpat NBS veiksmīgi piedalījušies starptautiskajās operācijās, reprezentējot mūsu valsti tādās starptautiskās organizācijās kā NATO, ES militārajās struktūrās un ANO, iesaistoties operācijā Āfrikā. Visās šajās operācijās Latvijas karavīri ir augsti novērtēti. Turklāt tās nav tikai pieklājības frāzes. Mēs esam laipni aicināti piedalīties jebkurā kontingentā.
Kā pats vērtējat šodien saņemto Saeimas uzticību?
Es par to jūtu gandarījumu. Tāpat es izjūtu gandarījumu par visiem mūsu bruņotajiem spēkiem, par to, kā tie attīstījušies.
Ko jūs kā NBS komandieris vēlaties sasniegt nākamajā pilnvaru ciklā?
Prioritāšu ir daudz. Tomēr galvenā – izveidot NBS kā galveno Latvijas aizsardzības spēku. Prioritāšu saraksta centrā būs karavīrs, zemessargs, jūrnieks un civilais darbinieks. Tieši ap viņu būs koncentrēta tālākā NBS attīstība.
Kā jūs pašlaik raksturotu jauno karavīru piesaisti dienestam? Cik sekmīgi izdodas risināt personāla trūkumu?
Mēs kā maza tauta allaž esam mācējuši izmantot dažādus situācijas pavērsienus savā labā. Būdami elastīgi, mēs esam gatavi pārvarēt dažādas grūtības. Piemēram, šobrīd, mēs varam piedāvāt dienestu kā nodarbi tiem cilvēkiem, kuri Covid19 pandēmijas dēļ zaudējuši darbu. Taču es ar pārliecību varu arī teikt, ka mums jauni cilvēki būs vajadzīgi arī nākotnē. Mēs ieviešam un attīstām jaunas tehnoloģijas. Lai tās varētu izmantot, vajadzīgi karavīri. Tālab mēs strādājam un strādāsim pie rekrutēšanas.
Šobrīd rekrutēšanā iesaistīti visi spēka veidi. Tāpat tie iesaistījušies sabiedrības izglītošanā caur valsts aizsardzības mācību (VAM).
Šobrīd VAM priekšmets sastāv no četriem mācību blokiem. Militārā apmācība ir tikai daļa no tā. Šajā priekšmetā tiks mācīta civilā aizsardzība, līderisms un skaidrota vēsture. Es uzskatu, ka šīs visas lietas ir vajadzīgas Latvijas pilsonim, lai viņš būtu stiprāks pārliecībā un lepnāks par Latvijas valsti.
Vai NBS iekšienē plānotas kādas straujākas reformas?
Stājoties amatā, es jau sāku meklēt jaunus virzienus NBS attīstībai. Arī tagad mēs tos meklēsim. Redzot, kāda ir karadarbība pasaulē un kā tā attīstās, es uzskatu, ka nākotne ir modernajās tehnoloģijās. Tās ļauj atrast atbildi, kā sabalansēt ļoti dārgus militāros instrumentus, kas maksā simtiem miljonus eiro, arī tikpat dārgo personālresursu, jo, piemēram, viena tuvā gaisa atbalsta kontroliera (JTAC) sagatavošana, kurš spējīgs novadīt lidmašīnas uzbrukumu pa sauszemes mērķiem, sākotnēji vien maksā no 1,5 miljoniem eiro. Pēcāk kvalifikācijas uzturēšana var sasniegt vēl lielākas izmaksas.
Latvijas gadījumā tas nozīmētu atrast veidu, kā panākt vajadzīgo risinājumu ar krietni lētākiem paņēmieniem. Modernās tehnoloģijas šo dilemmu ļauj atrisināt visai efektīvi.
Vai tas nozīmē, ka šādi mēs aizsardzībā vairāk izmantosim bezpilota aparātus un mākslīgo intelektu?
Jā. Kas pēc savas būtības ir aizsardzība? Tā ir agrā brīdināšana, tie ir dažāda visa veida sensori, kas ļauj laicīgi konstatēt pretinieka darbības. Tāpat mums vajadzīgs mākslīgais intelekts, jo cilvēka humānā uzmanības spēja diemžēl ir limitēta. Šķiet, ka tehnoloģijas to ļauj atrisināt. Piemēram, mākslīgais intelekts visvairāk būtu nepieciešams jautājumos, kas saistīti ar dažāda veida datu analītiku. Tāpat mums nopietni jāattīsta kiberaizsardzība. Kā to pierādījusi nesenā vēsture, kiberuzbrukumi, kas ir daļa no hibrīdās karadarbības, pēdējos gados ir izplatīta problēma. Tāpat mums vajag tehnoloģijas, kas attīsta taktisko nodrošinājumu kara laikā. Piemēram, ļauj karavīram daudz labāk orientēties. Ļauj daudz vieglāk pārvarēt fiziskās slodzes. Vajadzīgs arī medicīniskais nodrošinājums, kas atļautu karavīram ātri renovēties un izpildīt savus uzdevumus.
Citiem vārdiem sakot, šobrīd NBS ir tik daudz sfēru, kurās jaunieši var sevi pilnveidot kā sava veida Zinātņu akadēmijā. Te savu vietu atradīs ikviens gan tāds cilvēks, kurš apguvis humanitārās zinātnes, gan eksaktās.
Vai atslēgas vārds NBS nākotnes attīstībai būs inovācijas?
Tās būs inovācijas. Mēs arī šobrīd dibinām aizsardzības tehnoloģiju un inovāciju centru. Šajā centrā mēs kā reizi risināsim šos jautājumus. Viena no tām – ātrāka jauno tehnoloģiju ieviešana bruņotajos spēkos.