Lāčplēša dienā Valsts prezidents Egils Levits vēl pilsoņiem stipru gribu, atbildību un vienotību.
"Lāčplēša diena ir Latvijas armijas lielākās militārās uzvaras diena. Ik gadu 11. novembrī mēs godinām Latvijas kareivjus, kuri Neatkarības karā nosargāja jauno Latvijas valsti," šodien video uzrunā sveicot Latvijas pilsoņus Lāčplēša dienā, teica Levits.
Viņš uzsvēra, ka apstākļi, kādos tolaik cīnījās armija, bija bargi, pat bezcerīgi - Latvijas zeme bija izpostīta, plosījās slimības un bads. Tomēr sapnis par Latviju tika piepildīts.
"Arī mums, pārvarot šī laika grūtības, jābūt ar stipru gribu, savstarpēji atbildīgiem un vienotiem. Tāpēc Lāčplēša dienas gaismiņas šogad iedegsim katrs savas mājas logā! Uzvaras atceri izdzīvosim sevī un kopā ar tuvākajiem! Ar pateicību sirdī pieminēsim tos, kuri cīnījās par Latviju," teica Valsts prezidents.
Lāčplēša dienas svinēšana tika iedibināta īsi pēc 1919.gada 11.novembra - datuma, kurā Latvijas bruņotie spēki guva uzvaru pār skaitliski lielāko un arī labāk apbruņoto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku.
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Tiek uzskatīts, ka tieši šajās dienās izšķīrās 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas Republikas liktenis - lai gan Latvijas neatkarība bija pasludināta, valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks. Tikai 1919.gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.
Ar 1919.gada 11.novembri simboliski tiek datēta arī Latvijas valsts apbalvojuma - Lāčplēša Kara ordeņa - izveide. Lāčplēša Kara ordeni, kura devīze ir "Par Latviju", piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā tika pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.