Ar Nacionālo bruņoto spēku virsseržantu augstāko virsseržantu Edgaru Jokstu-Bogdanovu portāls “Sargs.lv” tiekas dienā, kad viņam šajā amatā aprit trīs gadi. Personāla vadībā un supervīzijā gūtā izglītība palīdz gan plānošanā, gan personīgajā saskarsmē ar dienesta biedriem un topošajiem instruktoriem. Cita starpā, viņš ir arī cilvēks, kurš vairākus gadus no vietas Latvijas Radio tiešraidē komentē 18. novembra militāro parādi.
Instruktoru uzdevumu loks Bruņotajos spēkos ir ļoti plašs un specifisks. Sākot ar tiešo dienesta pienākumu izpildi, beidzot ar sadzīvisku lietu un sociālu jautājumu risināšanu. Arī starptautiski Latvijas bruņoto spēku instruktoru profesionalitāte un zināšanas ir augsti novērtētas, un tā ir ilgtermiņa investīcija Latvijas un arī reģionālās drošības stiprināšanā.
Virsnieks plāno, instruktors izpilda
Pirms šī amata augstākais virsseržants E. Joksts-Bogdanovs 17 gadus dienējis Sauszemes spēkos un ieņēmis gan rotas un bataljona līmeņa un visbeidzot arī visas Mehanizētās kājnieku brigādes virsseržanta jeb augstākā instruktora amatu. Nacionālo bruņoto spēku virsseržants bruņotajos spēkos ir tas, kurš pārzina un atbalsta NBS komandiera nodomus un arī kontrolē to pareizu izpildi apakšvienībās.
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
NBS virsseržants arī vada visu bruņoto spēku augstākos instruktorus – Jūras, Gaisa, un Sauszemes spēku, kā arī Zemessardzes, Militārās policijas, Mācību vadības pavēlniecības, Nodrošinājuma pavēlniecības un Speciālo operāciju pavēlniecības – virsseržantus.
Augstākais virsseržants E. Joksts-Bogdanovs norāda, ka gadu gaitā instruktoru pienesums un arī funkcijas bruņotajos spēkos krasi mainījušās. Tāpat audzis arī instruktoru prestižs. Ja agrāk viņi vairāk atbildēja par saimnieciskām lietām, tad tagad instruktori ir tie, kuri rūpējas par apmācību kvalitāti un uzdevumu profesionālu izpildi ar rīcībā esošajiem resursiem.
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Būt profesionālim, izprotot vissīkākās detaļas
Šo trīs gadu laikā, kopš E. Joksts-Bogdanovs ir NBS virsseržants, instruktoru atpazīstamība ir ievērojami augusi. Tāpat augusi arī nacionālo bruņoto spēku komandiera uzticība, jo faktiski visi līdz šim plānotie un arī neplānotie mērķi ir sasniegti. “NBS komandieris atbalsta vairākas instruktoru iniciatīvas un uzticas viņiem dažādu pasākumu, piemēram, sporta sacensību, rīkošanā. 2019. gadā ar komandiera atbalstu arī organizējām Baltijas un pieaicināto sadarbības valstu augstāko instruktoru semināru,” stāsta augstākais virsseržants E. Joksts-Bogdanovs.
Ne visi ir instruktori
Nacionālie bruņotie spēki nepārtraukti attīstās, un nav noslēpums, ka, līdzīgi kā citās nozarēs, arī aizsardzībā trūkst darbinieku un karavīru. Tai skaitā instruktoru. “Jāņem vērā, ka Latvijas bruņotie spēki ir salīdzinoši nelieli, līdz ar to mums jāfokusējas uz kvalitāti. Instruktoru sagatavošana aizņem laiku. Turklāt kareivim pašam ir jāsaprot – vai viņš grib būt instruktors vai virsnieks. Lai kļūtu par instruktoru, ir jāpiemīt zināmām rakstura iezīmēm, varbūt pat talantam, līdzīgi kā skolotājiem skolā,” saka augstākais virsseržants E. Joksts-Bogdanovs.
Foto: Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
Viņš skaidro, ka katras nodaļas komandieris ir pirmais, kurš izvērtē, vai konkrētam karavīram ir līderības, vadības un citas instruktoram svarīgas prasmes. Tad seko ieraksts pēc ikgadējās karavīra izvērtēšanas – rekomendēju kā potenciālo jaunāko instruktoru. Pēc tam karavīrs nonāk Instruktoru skolā Cēsīs, no kuras pēc pārbaudījumu sekmīgas nokārtošanas jau iznāk kā kaprālis vai seržants.
Lai iegūtu galvenā un augstākā instruktora pakāpi, nepieciešama vismaz 1. līmeņa augstākā izglītība, piemēram, pedagoģijā, psiholoģijā vai citā specialitātē. Tās iegūšanu apmaksā Nacionālie bruņotie spēki. Tāpat daļēji tiek segta mācību maksa arī tiem instruktoriem, kuri iegūst zināšanas konkrētā arodā, piemēram, inženieriem vai grāmatvežiem. Tā ir laba motivācija instruktoram izglītību izmantot arī pēc dienesta bruņotajos spēkos.
Kā stāsta NBS virsseržants E. Joksts-Bogdanovs, šogad ar NBS komandiera ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa atbalstu panākts, ka gan Mācību vadības pavēlniecības, gan Instruktoru skolas kapacitāte palielināta līdz maksimumam. Līdz ar to iespējams apmācīt pēc iespējas vairāk instruktoru. Laikā, kad Nacionālie bruņotie spēki strauji attīstās, tas ir ļoti svarīgi.
Foto: Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
Z paaudze armijā
Par Z paaudzi mēdz dēvēt tos jauniešus, kuri dzimuši laikā no 1995. līdz 2005. gadam. Galvenokārt viņus raksturo tas, ka ienākuši pasaulē, kurā jau augstā līmenī attīstītas tehnoloģijas un dažādas viedierīces.
Foto: Armīns Janiks / Aizsardzības ministrija
Šīs paaudžu atšķirības jāņem vērā arī darba devējiem, tai skaitā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Arī instruktoriem ir jāiet laikam līdzi, jāizglītojas, lai vēl kvalitatīvāk varētu apmācīt jauno paaudzi.
Tāpat kopš 2019. gada viņam jauns izaicinājums ir lekciju vadīšana Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem – par līderības robežām un potenciālo virsnieku un instruktoru sadarbību.
“Man nav pamata neticēt tiem, kuri izvēlējušies kļūt par instruktoriem. Katram ir sava motivācija un mērķis. Ne visi kaprāļi kļūst par seržantiem, ne visi seržanti par virsseržantiem. Vislabāk to varu izskaidrot pats ar savu piemēru. Mums ir deviņi dažādu spēka veidu virsseržanti, kuri potenciāli varētu būt manā – NBS virsseržanta – vietā, taču šī pozīcija ir tikai viena,” rezumē augstākais virsseržants E. Joksts-Bogdanovs.
Gatavojam savus aizvietotājus
Ik gadu tiek rīkota augstāko instruktoru sanāksme, dažreiz pat divas. Šoreiz tā notika paplašinātā formātā, tas nozīmē, ka piedalījās ne tikai deviņi bruņoto spēku veidu virsseržanti jeb augstākie instruktori, bet tika pārstāvēti visi trīs līmeņi – arī vecākie un jaunākie instruktori. “Sanāksmēs, pirmkārt, visi viens otru var redzēt klātienē, kas ikdienā nenotiek bieži. Otrkārt, prezentēt katra spēku veida iepriekšējā gadā padarīto, kā arī izvirzīt jaunus mērķus. Instruktori parasti runā ļoti konkrēti – cik mēs apmācījām, ar kādām problēmām saskārāmies, kā tās risināt,” saka NBS virsseržants.
Foto: Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
Kā vienu no paveiktajiem projektiem noteikti jāmin tas, ka Baltijas aizsardzības koledžā (BALTDEFCOL) 2019. gadā tika izveidots augstāko instruktoru stratēģiskā līmeņa kurss. Līdz šim koledžā varēja iegūt tikai vecāko un augstāko virsnieku izglītību. “Tagad Baltijas aizsardzības koledžā, kurā mācās gan Baltijas, gan citu NATO un Eiropas Savienības valstu karavīri, stratēģiskā līmeņa augstāko izglītību var iegūt arī instruktori. 2019. gadā šo kursu absolvēju es un Zemessardzes virsseržants galvenais virsseržants Ēriks Liflands, šogad kursam izvirzīti Mācību vadības pavēlniecības un Jūras spēku virsseržanti jeb augstākie instruktori,” informē augstākais virsseržants E. Joksts-Bogdanovs.
Foto: Armīns Janiks / Aizsardzības ministrija
Ieskicējot dažas aktualitātes šim gadam, E. Joksts-Bogdanovs min, ka plānots notestēt visu instruktoru angļu valodas prasmes, lai saprastu – vai visi ir vienā līmenī, vai kādam vēl jāpamācās. Šobrīd ir daudz iespēju ne tikai kā apmācāmajiem, bet arī pasniedzējiem piedalīties starptautiskajās skolās ārvalstīs, tāpēc nepieciešamas atbilstošas svešvalodu zināšanas.