Lai diskutētu par šībrīža svarīgākajām starptautiskajām un reģionālajām aktualitātēm, kā arī par Paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas darbību Latvijā, Ādažu militārajā bāzē ieradās NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Erhards Būlers. Sarunā ar aizsardzības nozares portālu “Sargs.lv” viņš uzsver sadarbības nozīmīgumu visās alianses valstīs, īpaši Baltijas reģionā.
Kā Jūs vērtējat Latvijas bruņoto spēku attīstību?
Latvijā regulāri viesojos jau kopš 2012. gada, tāpēc ļoti labi spēju analizēt to, kā bruņotie spēki pēdējo gadu laikā attīstījušies. Tāpat esmu to vairākas reizes pārrunājis arī ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri.
Pēdējos gados ir sasniegti milzīgi panākumi, tāpēc varu vienīgi aplaudēt Latvijas sabiedrībai un politiski militārajai vadībai par veiksmīgajiem sasniegumiem.
Vai, Jūsuprāt, Nacionālajos bruņotajos spēkos ir kādas nianses, kuras vēl būtu jāuzlabo?
Esmu pārliecināts, ka bruņoto spēku komandieris zina, kas ir lietas, pie kurām jāpiestrādā, tāpēc negribu dot konkrētus padomus. Taču es vēlētos mudināt Latviju turpināt modernizēt bruņotos spēkus.
Vēlos piebilst, ka uzsvars būtu jāliek uz pretgaisa aizsardzības spējām, tālās darbības artilēriju un pret kuģu karadarbības spējām Latvijas garās krasta līnijas dēļ.
Kā Jūs vērtējat NATO Paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas spējas Latvijā?
Pirmkārt, tas ir lielisks vadošās valsts – Kanādas un arī pārējo astoņu sabiedroto ieguldījums. Viņu saistības Latvijas labā ir lieliskas. Viņu spējas gan iepriekš, gan tagad ir izcilas. Šī grupa ir pilnībā kaujas spējīga ar visām tai nepieciešamajām prasmēm.
Turklāt šīs kaujas grupas izvietošana ir veiksmīga alianses nelokāmo saistību demonstrēšana kolektīvajai aizsardzībai. Visu valstu pārstāvji, kuri šeit atrodas, zina savas saistības pret NATO. Tā ir lieliska solidaritātes un saliedētības pazīme, kas visbeidzot noved pie reģionam tik svarīgajām atturēšanas spējām.
Vai, Jūsuprāt, Latvijā būtu nepieciešams dislocēt vairāk NATO sabiedroto valstu karavīru?
Pēdējo gadu laikā jau esam izdarījuši lielu darbu, izveidojot Paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu un iekļaujot to Nacionālo bruņoto spēku mehanizētajā brigādē. Šobrīd tiek veidots arī Daudznacionālās divīzijas štābs “Ziemeļi”, kas ir liels Dānijas, Igaunijas un Latvijas ieguldījums.
Valstīm piemīt nepieciešamās vajadzības militārās aizsardzības organizācijas veidošanai, kas būtu spējīga ne tikai atturēt, bet arī aizstāvēties. Protams, NATO plāno pastiprināt spējas Latvijā un neilgā laikā ievest papildspēkus.
Kā Jūs vērtējat NATO Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” attīstību Latvijā? Kā tas palīdzēs kopējā NATO pavēlniecības procesā?
Šis štābs būs stūrakmens NATO militārajai organizācijai Baltijas valstu ziemeļos. Divīzijas uzdevums būs vadīt un kontrolēt visas brigādes un paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas šajā reģionā.
Pavisam nesen mēs pabeidzām ieviešanas plānu, kas paredz, kā nākamajos gados tiks attīstītas galvenās mītnes spējas. Sākotnējo darbību spējas tiks sasniegtas pēc pāris nedēļām, un jau tagad esmu novērojis lielu progresu.
Cilvēki šeit spēj plānot un organizēt treniņu un apmācību programmu savām vienībām, un esmu pārliecināts, ka šādu divīziju militārajā organizācijā spēsim iekļaut visā reģionā.
Cik nozīmīgas NATO valstīm būs gaidāmās mācības “Defender Europe 2020”?
Pirmkārt, tas ir lielisks ASV ieguldījums, kas parāda viņu solidaritāti ar NATO partneriem šajā Atlantijas okeāna pusē – atbalstot mūs šeit, Eiropā.
Otrkārt, mums jātrenējas, lai uzlabotu spējas ātri pārvietot lielas vienības un divīzijas pāri Atlantijas okeānam un Eiropas kontinentam, līdz tās nonāk Baltijas valstīs. Šāds uzdevums jau pats par sevi ir izaicinājums.
Šīs mācības pārliecinās sabiedrotos Eiropā, īpaši Baltijā, ka visas NATO valstis paliek uzticīgas šim reģionam un cilvēkiem šeit.