Igaunija daudzus gadus bijusi viena no trim Baltijas valstīm, kura kopš iestāšanās NATO savai aizsardzībai veltījusi 2% no iekšzemes kopprodukta. Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks intervijā aizsardzības ziņu nozares portālam “Sargs.lv” stāsta – tas ļāvis iepriekšējo gadu laikā būtiski sakārtot infrastruktūru, tādēļ tagad vairāk nauda tiks ieguldīta bruņoto spēku ieroču un ekipējuma modernizācijas programmās.
Igaunijas ministrs skaidro – drīzumā beigsies kārtējais Igaunijas bruņoto spēku attīstības desmitgades plāns. Pašlaik Igaunijas aizsardzības ministrija gatavo jauno bruņoto spēku attīstības plānu, vērtējot gan vajadzības, gan budžeta iespējas. Galvenā atziņa – šajā plānā inffrastruktūtas attīstībai paredzētā finansējuma sadaļa mazināsies.
J. Luiks atzina – lai gan valsts ik gadu aizsardzībai atvēl 2% no iekšzemes kopprodukta, bieži ar šiem līdzekļiem nepietiek visu vajadzību finansēšanai. “Es jau, protams, gribētu, lai finansējums būtu 3% apmērā no IKP. Tomēr es saprotu, ka mēs nevaram tērēt vairāk. Ja pilsoņi mums uzticas, jau finansējot nozari 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, tad tas ir daudz. Mēs esam atbildīgi, lai šo naudu izlietotu prātīgi un nebūtu sajūta, ka mums ir daudz naudas, kuru mēs vienkārši kaut kur tērējam,” skaidroja Igaunijas aizsardzības ministrs.
Viņš stāstīja, ka jaunā attīstības plāna kontekstā tiek rūpīgi vērtēts – kādas ieroču sistēmas valsts var nodrošināt pati, kādas Igaunijā var izvietot NATO sabiedrotie un par kurām valdībai drīzumā jāpieņem lēmumi par pirkšanu. “Viss būs atkarīgs no prioritātēm. Mēs nesen iegādājāmies Dienvidkorejas pašgājējhaubices K-9. Tāpat mēs pabeidzām tālās darbības prettanku raķešu sistēmu iegādi. Mēs arī fokusējamies uz komunikāciju sistēmām, kas NATO valstīm ir vienas no nozīmīgākajām spējām,” stāstīja J. Luiks.
Igaunijas aizsardzības ministrs arī piebilda, ka šajā procesā izšķiroša ir plānošanas nozīme, kas ļauj maksimāli efektīvi izlietot nodokļu maksātāju uzticētos līdzekļus.