Igaunijas aizsardzības ministrs: Baltijas valstu bruņoto spēku kaujas spējas ir līdzīgas

Viņš skaidroja, ka medijos tiražētais uzskats, ka Latvijas bruņotie spēki varētu būt vājākais ķēdes posms Baltijas aizsardzības sistēmā, ir kāda Igaunijas parlamenta deputāta viedoklis, kurš pats reiz bijis virsnieks.  Pats J. Luiks tā nedomājot. “Es nebūt neuzskatu, ka arī mūsu bruņoto spēku vadības viedoklis būtu tāds pats,” sacīja ministrs.

Viņš skaidroja, ka Igaunijas bruņoto spēku mugurkaulu veido rezerves karavīri, kuri ieprieš izgājuši astoņu līdz 11 mēnešus ilgu obligāto militāro dienestu. Igaunija ar šo sistēmu aizvien lepojas un uzskata to par labāko, taču, ne vienīgo pareizo.

“Latvijai ir vairāk vai mazāk jaukts modelis starp profesionālo dienestu un Zemessardzi. Arī mums ir Zemessardze, bet tai vairāk ir teritorijālās aizsardzības funkcijas. Te viss ir atkarīgs no tā, kādus bruņotos spēkus katra valsts vēlas būvēt. Ja lūkojamies no cīņas kvalitātes, nedomāju, ka kāda no Baltijas valstīm ir vājāka vai stiprāka. Struktūras atšķiras, jo tiek izmantoti dažādi koncepti,” teica Igaunijas aizsardzības ministrs.

J. Luiks stāstīja, ka Igaunijā aizvien pastāv obligātais militārais dienests. Šobrīd šāda sistēma darbojas Somijā, obligāto dienestu atjauno arī Zviedrija, Lietuva un Norvēģija. Pabeidzot dienestu, Igaunijas aizsardzības ministra vērtējumā, obligātā dienesta karavīrs savu spēju ziņā ir pietuvināms profesionāla kājnieka sagatavotības līmenim.

Viņš stāstīja, ka līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā ir zemessardzes vienības, taču šajā dienestā ir ierobežotas apmācību iespējas. “Protams mums ir “Kaitselit” (Igaunijas zemessardze), bet tas ir nedaudz citādāk nekā rezervisti. Rezerves karavīri var tikt trenēti dažādās profesijās. Piemēram, nesen mēs iegādājāmies pašgājējhaubices no Dienvidkorejas. To lietošanā mēs apmācam tikai iesaucamos,” teica Igaunijas aizsardzības ministrs.