Baltijas valstu pretgaisa aizsardzības infrastruktūras izveide prasīs vairākus gadus, savukārt, lai iegādātos modernas ieroču sistēmas, primāri jāizveido universāls komunikāciju, novērošanas un komandvadības tīkls, tā intervijā aizsardzības nozares portālam “Sargs.lv” atzina Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks (Jüri Luik).
Viņš stāstīja, ka šobrīd Baltijas valstu rīcībā galvenokārt ir tuvās darbības pretgaisa ieroči, un tiem domātās radaru sistēmas, kas jau funkcionē. Tomēr ar šīm iekārtām ir krietni par maz. “Mūsu sapnis, protams, ir virzīties uz vidēja rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu, taču tā maksā dārgi. Te mūs ir gatava atbalstīt arī ASV jo šī rādijusa sistēmas infrastruktūra ir jābūvē no jauna,” viņš teica.
J. Luiks atzina, ka Pretgaisa aizsardzības sistēma nesastāv tikai no raķešu palaišanas iekārtām. “Tās ir radaru sistēmas, komunikāciju sistēmas, dažādas sensoru sistēmas. Svarīgi ir radīt tādu sistēmu, ka brīdī, kad šeit ierodas NATO karavīri, viņi var brīvi iespraust kontaktos savus kabeļus un ātri pievienot savas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tagad galvenais darbs ir izveidot tādu sistēmu, lai būtu kur ievietot štepseli,” sacīja Igaunijas aizsardzības ministrs.
Viņš skaidroja - šobrīd pasaulē pretgaisa aizsardzības nodrošināšanā tiek izmantotas divas ieroču sistēmas - uz zemes un lidmašīnās bāzētās.
Igaunijas aizsardzības ministrs arī piebilda, ka patlaban NATO iekšienē notiek debates par to, kādu ceļu izvēlēties. Galīgais lēmums tajās aizvien nav pieņemts.
Vienlaikus J.Luiks atzina – pašiem savu iznīcinātāju lidmašīnu pirkšana Baltijas valstīm arī nākamo gadu laikā būtu maz ticama. “Mēs katrs varam iztērēt teju visu mūsu valstu aizsardzības budžetus, lai iegādātos dažas lidmašīnas, kas pēc būtības nedotu nekādu jūtamu labumu,” viņš atzina.