O. Sencovs: Putins radīja ukraiņu nāciju, pats to negribot

O. Sencovs sacīja, ka daudzās Eiropas Savienības valstu sabiedrībās arvien vairāk redzamas noguruma pazīmes no Ukrainas konflikta. Arī Ukrainas politiskā vadība pierādījusi, ka tās teiktais bieži paliek tikai vārdos, kam reāli darbi neseko. “Pat karojošā valstī reformas varēja paveikt. Pat Eiropas Savienībā to saprot. Tomēr te nāk līdzi vēsturiskais mantojums – Ukraina aizvien ir postpadomju valsts ar korumpētu valsts pārvaldi. To nevar izmainīt, ja paši ukraiņi to nevēlas mainīt. Eiropā to arī redz un saprot,” viņš teica.

Režisors gan atzina, ka vairums Ukrainas tautas vēlas mainīties un vēlas reformas, kuras valsti beidzot tuvinātu Rietumu dzīves standartiem. Viņš ir pārliecināts – sabiedrība būtu gatava arī ilgstošam pārmaiņu procesam. “Galvenais, lai ir šī kustība. Mēs gribam dzīvot normālā valstī. Mēs negribam dzīvot Krievijas federācijā. Tās ir pilnīgi divas dažādas pasaules,” sacīja O. Sencovs.

O. Sencovs atzīst, ka sabiedrība ir mācījusies arī no savām kļūdām  - 2004. gadā, kad Kijevā notika pirmais Maidans, pēc kura par valsts prezidentu tika ievēlēts Viktors Juščenko, sabiedrība uzskatīja, ka ar šo soli valsts būs uzlikta uz pareizajām sliedēm, un turpmāk politikā neiesaistījās. Tagad pilsoņi daudz aktīvāk gatavi kontrolēt varas doto solījumu izpildi.  

“Mums sava valsts jābūvē tik ilgi, kamēr tā būs izveidota. Mums jāstiprina arī pilsoniskā sabiedrība. Tas beidzot notiek. Pašreizējā vara ir spiesta ieklausīties civlēkos. Tā vairs nevar rīkoties, ignorējot sabiedrības viedokli. Mums beidzot ir gan stipra pilsoniskā sabiedrība, gan neatkarīgi mediji. Tas viss ļauj momentā saorganizēt sabierību protestiem. Neviens neko ilgi  negaida. To saprot arī vara, jo ir pieredzējusi, kas notiek, ja netiek ņemts vērā sabiedrības viedoklis. Manuprāt, tas ir ļoti labi,” saka režisors.

O. Senvovs atzīt – līdz 2014. gada Krimas okupācijai un karam Austrumukrainā pašas Ukrainas sabiedrībā nebija nekā vienojoša. “Neviens nevarēja saprast kas ir Ukraina un kas tā par valsti. Neviens nesaprata, ka vajadzīga pašiem sava valoda, sava himna, savs ģērbonis un karogs. Neviens neizprata karoga patieso nozīmi, proti, ka tā nav tikai dzeltena un zila lupatiņa. Toreiz vēl cilvēki nesaprata, ka par šo karogu var arī mirt,” teica režisors.

Viņaprāt, sākot karu Austrumukrainā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins pats sev izdarījis “lāča pakalpojumu”, nevis samīdot un pazemojot Ukrainas tautu, bet liekot tai apvienoties kopējai cīņai pret agresoru.

“Putins mūs gribēja pazemot un samīt, tā vietā viņš mūs ir pacēlis. Viņš pats sev negribot ir radījis nāciju, kas nebalstās uz nacionālajām atšķirībām. Piemēram, es pēc tautības esmu krievs, ir ukraiņi, ir tatāri, bet mēs visi sevi uzskatām par ukraiņiem. Tā ir jauna līmeņa nācija -  politiskā nācija,” viņš sacīja.