Lai gan nesen notikušais NATO samits dažādu alianses politiķu izteikumu dēļ tika gaidīts ar bažām, tā iznākums bija veiksmīgs, un Baltijas valstis no tā ir ieguvušas. Tā intervijā aizsardzības nozares portālam “Sargs.lv” uzsvēra Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks (Jüri Luik).
To, cik sammits bijis veiksmīgs, apliecina valstu vadītāju parakstītais kopīgais komunikē, kam, atšķirībā no iepriekš izskanējušajām diskusijām, mediju vidū tikusi pievērsta ievērojami mazāka uzmanība.
J. Luiks atzina, ka pat tās valstis, kuras iepriekš kritizējušas Rietumu politku pret Krieviju, jautājumā par tās rīcības vērtējumu Ukrainā bijušas vienotas.
“Noslēguma komunikē bija visai īss. Tas ir tuvu tam, kādu mēs bijām cerējuši. Domāju, ka mēs varam justies apmierināti. Tajā apskatīts arī Baltijas reģions,” sacīja J. Luiks.
Viņš atgādināja arī Turcijas prezidenta Radžipa Taipa Erdoana izteikumus pirms samita, ka varētu neapstiprināt Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānus, ja netiktu skatīts jautājums par alianses vēršanos pret kurdu bruņotajām grupām.
Vaicāts, kā vērtēt noslēguma dokumentā minēto alianses politiku attiecībā pret Ķīnu, J. Luiks atzina, ka tā bijusi atbilde uz līdz šim Rietumos nepastāvējušo vienoto politisko nostāju attiecībā pret Ķīnu.
“Neviens nevēlas jaunu auksto karu ar Ķīnu. Drīzāk augošajai Ķīnai jāatrod sava vieta pasaules sabiedrībā, un Rietumi mēģina atrast veidus, kā ar to sadarboties. Tā kā NATO ir politiski militāra organizācija, es uzskatu, ka NATO galvenais rūpju avots aizvien ir Krievija. Jā, Ķīna ir augoša diskusiju tēma, tomēr tā netiek uzskatīta kā drauds aliansei iepretim Krievijai,” viņš sacīja.