Jauno karavīru apmācībā pastiprināti jāstrādā ar fizisko un morālo sagatavošanu

Viedoklis
Sargs.lv
Image
Alūksne
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Šobrīd karavīru pamatapmācībā īpaša uzmanība pievēršama fiziskajai sagatavotībai un psiholoģiskās noturības attīstīšanā, kam mūsdienu vispārējās izglītības sistēma nepievērš pietiekamu vērību. Tā intervijā aizsardzības nozares ziņu portālam “Sargs.lv” atzīst Alūksnes kājnieku skolas komandieris majors Oļegs Dubovs.

Viņš skaidro – sabiedrība pastāvīgi mainās, tam jāpieskaņo arī karavīru pamatapmācības process. Savas prasības diktē arī Nacionālo bruņoto spēku vienību prasības un izaicinājumi globālajā drošībā. “Mūsu mērķis ir sagatavot karavīru fiziski un morāli, lai viņš pēc trim mēnešiem būtu gatavs tālākajam dienestam Nacionālo bruņoto spēku vienībās,” stāsta majors O. Dubovs, taču piebilst – darbs, lai sagatavotu jaunos karavīrus tālākajam dienestam, prasa vairāk pūļu, nekā iepriekš.

“Man nesen viens Kanādas pulkvežleitnants Baltijas Aizsardzības koledžā prasīja – kā jauniesaucamie te jūtas? Kāpēc tas ir svarīgi? Bieži jaunie karavīri līdz pat zvēresta došanai paši tā īsti nesaprot, kur ir nonākuši. Savukārt pēc zvēresta, sākot apmācības lielākā mērogā, tikai tad viņi apjauš, kur nonākuši. Mēs viņus šim brīdim gatavojam,” skaidro Kājnieku skolas komandieris.

Viņš atzīst, ka mūsdienu jaunieši vairs nav tik labi fiziski sagatavoti, taču Kājnieku skolā tam ir izstrādāta īpaša programma, lai kursanti pēc trīs mēnešu pamatapmācības spētu izpildīt Nacionālo bruņoto spēku fiziskās sagatavotības prasības un piedalīties kolektīvajās mācībās.  Svarīga ir arī pašu jauno karavīru morālā noturība. Kā atzīst majors Dubovs, tad vispārējā izglītības sistēma ne vienmēr var cilvēkā ieaudzināt šīs spējas.

Dubovs

Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

“Bruņotajos spēkos Mums ir svarīga cilvēku spēja strādāt komandā. Diemžēl daudzi atnāk un nav to spējīgi darīt, jo skolā viņi visi ir bijuši indivīdi un pa īstam nekad nav saskārušies ar apstākļiem, kādos būtu jāveido saliedēta komanda. Tāpat svarīga noturība pret stresu. Daudziem šādu īpašību nav. Daudzi, sastopoties ar stresu, salūzt.”

Kājnieku skolas komandieris piebilst, ka šo iemeslu dēļ atkal tiek pārskatīti arī apmācību procesi, lai kursanti pēc trīs mēnešu kursa būtu spējīgi dienēt tālāk.

“Lielākā daļa mūsu instruktoru ir izgājuši pedagoģijas kursu. Viņi ir gan instruktori, gan pedagogi. Ja raugāmies uz viņu darba saturu, viņiem pat vairāk jābūt pedagogiem, nekā instruktoriem, lai darbā ar kursantiem panāktu vajadzīgo rezultātu.[..] Kā jau teicu, šobrīd jaunatne aug citādāka. Tagad ir cits dzīvesveids un mēs tam pielāgojamies. Mēs te esam visai demokrātiski. Mūsu mērķis nav viņus izdzīt, patstāvīgi kliedzot: “Tev ir jāmauc!” Mūsu mērķis ir viņus kvalitatīvi sagatavot.”

Majors O. Dubovs atzīst – kopumā kursantu motivācija pabeigt apmācības ir visai augsta. Tiesa, līdzīgi kā augstskolās un citās mācību iestādēs, aptuveni 15% jauniešu mācības neturpina, bieži tās pārtraucot jau otrajā nedēļā. 

“Jā, atbirums ir. Taču tas ir dabisks. Turklāt mums šis atbirums veidojas veselības problēmu dēļ. Cilvēki atklāj vecas traumas, kas līdz ar slodzi viņiem vairs neļauj pilnvērtīgi turpināt dienestu. Tomēr mēs no savas puses darām visu, lai samazinātu šādas traumas un nostiprinātu muskuļus. Svarīga ir arī psiholoģiskā sagatavošana. Tā palīdz morāli izturēt. Tāpēc mēs darām visu, lai cilvēki paliktu gan te, gan dienestā,” viņš stāsta.

Kā piemēru Kājnieku skolas komandieris min kursantu iespējas vairākkārt kārtot ieskaites. Liela daļa ar pirmo reizi ieskaites nenolikušo kursantu izvēlas kājnieku skolā palikt brīvdienās, sagatavoties un tad vēlreiz kārtot pārbaudījumus. Kā atzīst majors O. Dubovs, tas strādā.

Vērtējot kopējo jauniešu interesi par karjeras veidošanu Nacionālajos bruņotajos spēkos, viņš atzīst – neraugoties uz aso konkurenci ar piedāvājumu privātajā sektorā, šobrīd interesentu netrūkst, jo jaunajiem karavīriem ir gan konkurētspējīgs atalgojums, gan plašas sociālās garantijas.

Dalies ar šo ziņu