Turpmāk Zemessardzei būs arvien lielāka loma valsts aizsardzībā. Šobrīd zemessargiem iespējams apgūt kaujas iemaņas arī nesen izveidotajā Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljonā. Interese par dienestu šajā vienībā ir liela, intervijā aizsardzības nozares ziņu portālam “Sargs.lv” atzīst Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers.
No šī gada janvāra Sauszemes spēkus jeb precīzāk – Sauszemes spēku komponentu veido Mehanizētā kājnieku brigāde un četras Zemessardzes brigādes (Rīgas, Kurzemes, Latgales un Vidzemes). Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes komponentes priekšnieks ir Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos brigādes ģenerālis Georgs Kerlins.
Portāls “Sargs.lv” vēlējās noskaidrot, kā šis modelis darbosies dzīvē. Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris paskaidroja, ka Zemessardzes brigādes fiziski joprojām atradīsies savos reģionos, un tās turpinās vadīt esošie komandieri. Taču, ja valstī pēkšņi rastos militārā apdraudējuma situācija, Zemessardzes brigādes nonāktu tiešā Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba pakļautībā. Tas nozīmē, ka Zemessardzes loma valsts aizsardzības un kaujas spēju stiprināšanā kļūst aizvien nozīmīgāka.
Kopš šā gada sākuma jauni zemessargi tiek rekrutēti arī 3. mehanizētā kājnieku bataljona vajadzībām. Šo bataljonu vadīs Sauszemes spēku Mehanizētās brigādes profesionālā dienesta karavīri.
Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde ir vienība, kas nodrošina vispusīgu kaujas sagatavošanu nacionālajiem bataljoniem, kaujas atbalsta un nodrošinājuma vienībām, komplektē un nosūta savas apakšvienības uz operāciju rajonu, nodrošinot to nepārtrauktas kaujas spējas un uzdevuma izpildi.