Sabiedroto klātbūtnes palielināšana var pastiprināt Krievijas centienus vājināt Latvijas pozīciju ES

VIEDOKLIS I 09.06.2014
LETA
drošībaKrievijaNATO
Laimdota Straujuma
Foto: Foto: Gatis Dieziņš

NATO spēku klātbūtnes palielināšana Latvijā, kā arī gaidāmā Latvijas prezidentūra ES Padomē, var būt iemesls pastiprinātiem Krievijas centieniem vājināt Latvijas pozīciju ES un aliansē, teikts premjerministres Laimdotas Straujumas informatīvajā ziņojumā Saeimai par Latvijas nacionālo drošību.

Sabiedroto klātbūtnes palielināšana var pastiprināt Krievijas centienus vājināt Latvijas pozīciju ES un NATO

Ziņojumā norādīts, ka Krievijas rīcība pret Ukrainu ir mainījusi starptautiskās sabiedrības un arī Latvijas izpratni par Krieviju, kas sevi apliecinājusi kā neuzticamu partneri. Nozīmīgs Latvijas drošību ietekmējošs faktors ir bijis Krievijas militārās aktivitātes, piemēram, pastiprinājusies Krievijas Gaisa spēku, īpaši stratēģisko bumbvedēju, aktivitāte pārlidojumos virs Baltijas jūras.

Pašreizējā drošības situācijā pastāvīga sabiedroto klātbūtnei ir stabilizējošais efekts, un tā veicina nacionālo drošību. Tādēļ gaidāmajā NATO samitā septembrī Latvija atbalstīs tādu lēmumu pieņemšanu, kas nodrošinātu sabiedroto pastāvīgu klātbūtni reģionā.

Šobrīd nav pamats uzskatīt, ka Krievija Latvijā varētu īstenot tādas darbības kā Ukrainā, jo Latvija ir NATO dalībvalsts un ar to kaimiņvalstij ir jārēķinās. Tomēr vienlaikus Krievijas mērķis ir palielināt savu ietekmi Latvijā, un centieni šajā virzienā ir novērojami ilgtermiņā.

Tieši Ukrainas notikumu iespaidā pēkšņas izmaiņas Krievijas īstenotajās aktivitātēs pret Latviju nav novērotas. Tāpat kā līdz šim, specdienestu darbs pret Latviju, Krievijas īstenotā tautiešu politika un informatīvā ietekme saglabājas kā būtiskākie apdraudējumi ilgtermiņa drošībai, norādīts ziņojumā.

"NATO spēku klātbūtnes palielināšana Latvijā, kā arī gaidāmā Latvijas prezidentūra ES Padomē var būt iemesls pastiprinātiem Krievijas centieniem vājināt Latviju pozīciju ES un NATO. Krievijai ir izdevīgi Latviju parādīt kā etniski sašķeltu, politiski un ekonomiski vāju valsti, un sagaidāms, ka pret Latviju var tikt pastiprināti vērstas propagandas un diskreditācijas kampaņas. Labvēlīgu augsni provokācijām veido papildu emocionālā spriedze sabiedrībā, ko ir izraisījusi Krievijas agresija pret Ukrainu," uzsvērts ziņojumā.

Nepieņemami ir Krievijas valsts un finansēto nevalstisko organizāciju mēģinājumi nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas sabiedrības integrācijas procesu. Latvija tāpat kā līdz šim spers nepieciešamos soļus, lai nepieļautu tādas Krievijas tieši vai netieši veicinātas darbības Latvijā, kas vērstas pret Latvijas valsts interesēm.

Informatīvo ziņojumu šodien izskatīja valdībā.