Zviedrijas bruņoto spēku komandieris: Krievija, visticamāk, neuzbruks Baltijai

„Mūsdienās nav iespējams būt pilnīgi drošam, situācija Ukrainā ir to pierādījusi. Draudu slieksnis mūsdienās ir zemāks,” sacīja komandieris.

Tomēr viņš arī norādīja, ka starp Baltijas valstīm un Ukrainu ir milzīga atšķirība.

Baltijas valstis, lai gan tām arī ir robeža ar Krieviju, ir NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, un Krievijas līderi, visticamāk, neuzdrošināsies uzbrukt tik spēcīgām aliansēm.

Ja Baltijas valstīs sāktos konflikts, Zviedrijai piederošā Gotlandes sala kļūtu stratēģiski ļoti nozīmīga, tomēr komandieris nevēlas nosūtīt uz salu papildu bruņoto spēku vienības.

„Ja mēs plānotu izvietot Gotlandē lielākus spēkus, mums būtu jāiegulda investīcijas infrastruktūrā,” uzsver komandieris. Viņš uzskata, ka ir lietderīgāk ieguldīt līdzekļus esošajās militārajās vienībās, kas var trenēties Gotlandē.

Tomēr bruņoto spēku komandieris norādīja, ka Zviedrija ir gatava palīdzēt Baltijas valstīm.

Viņš arī uzsvēra, ka deklarācija par solidaritāti starp ES valstīm, kuru ir apstiprinājis parlaments, nozīmē, ka Zviedrija nepaliks pasīva, ja Krievija varētu veikt militāru darbību pret Baltijas valstīm.

„Svarīgi ir tas, ka mēs kopīgi esam teikuši, ka mēs esam gatavi palīdzēt,” sacīja ģenerālis Sverkers Goransons.

Zviedrija var palīdzēt militāri, ar jūras un gaisa spēkiem. „Zviedrija, Somija un Norvēģija regulāri trenē savus gaisa spēkus. Un kad mēs apvienojam to spējas, tas ir diezgan spēcīgs ierocis,” norādīja ģenerālis.