Krievijas pieaugošās militārās aktivitātes Baltijas jūras reģionā maina ģeopolitisko situāciju, un Latvijai ir svarīgi nodrošināties pret šiem riskiem, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Viņš pieļāva, ka diez vai septembrī plānoto Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību "Zapad 2013" scenārijs daudz atšķirsies no pirms četriem gadiem notikušajām mācībām, kuru laikā tika simulēts uzbrukums Baltijas valstīm. "Nedomāju, ka šis scenārijs daudz atšķirsies, lai gan tam būs citas nianses, tas jebkurā gadījumā būs orientēts uz mūsu reģionu," teica Pabriks, uzsverot, ka uz šo faktu ir jāskatās ļoti uzmanīgi. Vienlaikus gan ministrs atzina, ka katra valsts ir tiesīga rīkot savas mācības atbilstoši tam, kā tā redz savus draudus.
"Tas, ko mēs gribētu, ir redzēt lielāku atklātību no Krievijas puses, lai mēs tiktu uzaicināti šādās mācības vērot, skatīties, vērtēt, jo tas ir tas, ko piedāvājam viņiem no savas puses," teica Pabriks, piebilstot, ka līdz šim attiecīgajā jomā Krievijai un Latvijai šādas partnerības nav.
Viņš norādīja, ka Krievijas faktors ir jāskatās lielākā ģeopolitiskā kontekstā. Pēc ministra domām, šis konteksts patlaban Latvijai nenāk par labu, jo, pirmkārt, samazinās ASV militārā klātbūtne Eiropā, otrkārt, samazinās arī citu Rietumu sabiedroto valstu kaujas spējas un militārie budžeti krītas. Treškārt, Latvija nav gatava pati paaugstināt savu aizsardzības budžetu pietiekamos apmēros. Ceturtkārt, Krievijas militārās aktivitātes un klātbūtne Baltijas reģionā pieaug. "Skaidrs, ka mēs redzam kaut kādas balansa izmaiņas, tas mani uztrauc, un par to ir jārunā. Tas nav nekas tāds, par ko gribētu speciāli baidīt vai nebaidīt, bet lēnām notiek šīs ģeopolitiskās izmaiņas, kuras varam kaut kā ietekmēt, varam tās palēnināt, varam pret kaut kādiem riskiem nodrošināties. Mēs arī, protams, varam sēdēt, skatīties un neko nedarīt un teikt, ka viss ir kārtībā. Tādējādi varam nonākt līdzīgā situācijā kā ar Rīgas pils ugunsgrēku – tad, kad bija jādzēš, tad pēkšņi šļūtenes plīst, spiediena nav, mašīnu nav. Tad, kad pils deg, ir par vēlu pirkt mašīnu. Tāpat ir ar bruņotajiem spēkiem – tad, kad būs kaut kāda krīze, būs par vēlu stāstīt, ka pieliksim klāt budžetam. Tas būtu bezjēdzīgi," uzsvēra ministrs.
Ministrs paskaidroja, ka viens no ceļiem, kā līdzsvarot Krievijas ģeopolitiskās ietekmes vairošanos reģionā, ir lielāku izdevumu atvēlēšana aizsardzības vajadzībām, kas, pēc ministra domām, ļautu palielināt Latvijas ietekmi NATO, radot labākas un citādas sarunu pozīcijas ar Eiropas un ASV partneriem. "Tas viss ir savstarpēji saistīts," viņš piebilda.
Tāpat Pabriks sacīja, ka Latvija līdz ar pārējiem partneriem strādā pie militāro mācību "Steadfast Jazz" gatavošanas, kas ir vērstas uz Baltijas reģiona aizsardzību. "Skaidrs, ja pret mums ir kādi draudu scenāriji, tad aizsardzībai jābūt orientētai uz tiem. Ja zinām, ka lielākais drauds ir ugunsgrēks, nevaram nodarboties ar plūdu jautājumiem. Treniņiem ir jānotiek tajā sfērā, par kuru visvairāk uztraucamies," teica ministrs un piebilda, ka Baltijas reģiona aizsardzībai veltītas mācības dažādos līmeņos notikušas arī iepriekš.
Krievijas un Baltkrievijas militārās pavēlniecības ir paziņojušas, ka šīs valstis septembrī rīkos kopīgas stratēģiska līmeņa militārās mācības "Zapad 2013", kuras notiks divās stadijās Krievijas un Baltkrievijas poligonos.
Vēl nav oficiālas informācijas par šo manevru scenāriju un karavīru skaitu tajos. Tiek uzskatīts, ka tie būs līdzīgi augsta profila mācībām " Zapad 2009", kurās piedalījās vairāk nekā 12 tūkstoši karavīru.
"Zapad 2009" oficiāli bija nosauktas par aizsardzības mācībām, lai nodrošinātu stratēģisku stabilitāti reģionā, tomēr šo manevru scenārijā bija iekļauti simulēti uzbrukumi Baltijas valstu teritorijai un preventīvs kodoluzbrukums Varšavai, tāpēc šos manevrus asi kritizēja Baltijas valstis, Polija un NATO līderi.