Rīt, 18. martā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks noliks ziedus Turku kapos Cēsīs, kur 19. gadsimta otrajā pusē tika apbedīti 25 Krievu-turku karā sagūstītie karavīri.
Karš starp Krievijas impēriju un Osmaņu impēriju izcēlās 1877. gadā, un tā kaujas notika pamatā tagadējās Bulgārijas teritorijā. Abu lielvaru cīņas ietekmēja arī latviešus, kuri tika pakļauti cara armijas vispārējai karaklausībai. Krievu gūstā nokļuva ļoti daudz turku karotāju, un vairāki simti no tiem 1877. gada rudenī tika aizvesti arī uz Cēsīm. Gūstekņi tika izmitināti gan pilsētas vecajās krievu armijas kazarmās Gaujas ielā, gan arī tuvākajos pagastos.
Sākumā visi turku gūstekņi atradās krievu karavīru apsardzībā, bet vēlāk, saprotot, ka lielais attālums no mājām padara viņu bēgšanu neiespējamu, tie dzīvoja brīvi, viņiem bija iespēja pārvietoties pa pilsētu, kā arī atļauja nodarboties ar dažādiem darbiem.
Nespēdami pierast pie ziemeļu klimata, turki drīz sāka slimot, un daudzi no gūstekņiem pirmo ziemu tā arī neizturēja. No 1878. gada 1. janvāra līdz 1. maijam Cēsu pilsētas slimnīcā ārstējās 163 turku karagūstekņi, no kuriem 19 nomira. Tā paša gada vasarā slimnīcā ārstējās vēl 13 gūstekņi, no kuriem nomira seši.
Pirmā pasaules kara sākumā, saskaņā ar Krievijas militāro varas iestāžu lēmumu, sagūstītie turki no Cēsīm un citām piefrontes teritorijām tika izvesti uz Krieviju. Par viņu tālāko likteni nav informācijas.
Jau ziņots, ka aizsardzības nozare 2021. gadu dēvē par Varoņu gadu, un aicina sabiedrību meklēt varoņus gan starp saviem līdzcilvēkiem, gan arī katram pašam būt tādam. Aizsardzības nozare šajā gadā dažādos pasākumos visā Latvijā godinās tos varoņus un vēsturiskos notikumus, pateicoties kuriem pastāv brīva Latvija.