Mainīgajā un nestabilajā ģeopolitiskajā situācijā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vienotība, kopīgi iepirkumi un mērķtiecīgs finansējums kļūst par izšķirošu faktoru reģiona drošības garantēšanā. ES aizsardzības iniciatīvas nav tikai tāli politiski lēmumi Briselē – tās tiešā veidā stiprina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas, veicina augsti kvalificētu darbvietu radīšanu un ļauj Latvijas aizsardzības industrijas uzņēmumiem attīstīt pasaules līmeņa militārās tehnoloģijas.
Kāpēc kopējā ES aizsardzība ir izšķiroša tieši šobrīd?
Pēdējo gadu notikumi ir skaidri apliecinājuši, ka miers nav pašsaprotams un Eiropai ir jāspēj uzņemties lielāka atbildība par savu drošību, darbojoties roku rokā ar sabiedrotajiem. To apstiprina arī jaunākie Eirobarometra aptaujas dati – kopīgu ES dalībvalstu aizsardzības un drošības politiku atbalsta 81 % eiropiešu, bet Latvijā šis atbalsts ir vēl augstāks un sasniedz 84 % sabiedrības. Turklāt gandrīz septiņi no desmit Eiropas iedzīvotājiem uzskata, ka savienībai ir jāstiprina spēja patstāvīgi aizsargāties pret ārējiem apdraudējumiem.
Lai atbildētu uz šiem izaicinājumiem, Eiropas Komisija 2025. gadā nāca klajā ar vērienīgo plānu “Gatavība 2030”. Tas paredz līdz 2030. gadam piesaistīt līdz pat 800 miljardiem eiro, lai novērstu kritisko spēju trūkumu, kāpinātu militārās rūpniecības jaudu un likvidētu šķēršļus starp dalībvalstīm.
ES pieeja tagad aptver visu aizsardzības ciklu – sākot no pētniecības un tehnoloģiju izstrādes līdz pat masveida ražošanai un kopīgiem iepirkumiem.
Latvijai kā valstij uz ES un NATO austrumu robežas dalība kopējā Eiropas drošības arhitektūrā sniedz tiešu un finansiāli izmērāmu atbalstu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju celšanai. Plāna “Gatavība 2030” centrālais elements ir finanšu instruments “Rīcība Eiropas drošības labā” (SAFE), kura kopējais apjoms sasniedz 150 miljardus eiro un kas dalībvalstīm nodrošina ilgtermiņa finansējumu un fiskālo elastību straujai aizsardzības spēju attīstībai.
Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas šo mehānismu aktīvi izmanto savas aizsardzības stiprināšanai:
SAFE instrumenta ietvaros Latvijai ir apstiprināts aizdevums gandrīz 3,5 miljardu eiro apmērā.
2026. gada augustā Latvija jau saņēma pirmo maksājumu 524,7 miljonu eiro apmērā.
Kopumā SAFE ietvaros 11 dalībvalstīm jau ir izmaksāti gandrīz 13,5 miljardi eiro, un Eiropas Komisija ir izsludinājusi pieteikšanos otrajai kārtai, kurā pieejami vēl 21,3 miljardi eiro.
Latvijas inovāciju veiksmes stāsts – uzņēmums “Origin Robotics”
ES aizsardzības politika nav tikai lieli finanšu instrumenti valdību līmenī – tā ir arī tieša investīcija augsti kvalificētās darbvietās un vietējo uzņēmumu konkurētspējā. Viens no spilgtākajiem Eiropas mēroga piemēriem ir 2022. gadā Rīgā dibinātais aizsardzības tehnoloģiju jaunuzņēmums “Origin Robotics”.
Uzņēmums specializējas autonomo sistēmu un precīzi vadāmo tehnoloģiju izstrādē, un tā radītie autonomie pārtvērējdroni BLAZE ir tieša atbilde uz mūsdienu kaujas lauka izaicinājumiem.
Apvienojot radaru izsekošanas tehnoloģijas ar mākslīgā intelekta darbinātu datorredzi, BLAZE spēj patstāvīgi atklāt, izsekot un neitralizēt ātri lidojošus naidīgos bezpilota lidaparātus, piedāvājot izmaksu ziņā krietni efektīvāku alternatīvu tradicionālajām pretgaisa aizsardzības raķetēm.
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
“Origin Robotics” attīstība uzskatāmi parāda, kā ES atbalsta programmas palīdz jauniem uzņēmumiem idejas pārvērst praktiskos militāros risinājumos. Uzņēmums ir piesaistījis 4,52 miljonus eiro no Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) projekta MPortISTAR ietvaros, kā arī 1,53 miljonus eiro no Atveseļošanas fonda divu projektu īstenošanai.
Šis finansējums ļāvis ne tikai attīstīt pētniecības un divējāda lietojuma dronu tehnoloģijas Rīgā, bet arī kļūt par starptautiska EAF projekta koordinatoru, veidojot ciešas partnerības visā Eiropā.
No kibertelpas līdz austrumu robežai
Šobrīd visā Eiropā tiek īstenoti arī virkne citu pārrobežu projektu, kuros dalībvalstis apvieno resursus, lai stiprinātu kopējo noturību tādās jomās kā pretgaisa aizsardzība, jūras drošība, kiberdrošība un robežu aizsardzība.
Piemēram, Igaunijas vadītajā projektā “EUROGUARD” deviņas Eiropas valstis kopā ar Norvēģiju izstrādā daļēji autonomus kuģus Baltijas un citu Eiropas jūru uzraudzībai, savukārt Polijā ar ES atbalstu tiek stiprināta austrumu robežas aizsardzības līnija “East Shield”.
Tāpat Lietuva, Vācija un Nīderlande projektā “COP-GPT” apvieno mākslīgo intelektu ar autonomo dronu datiem ātrākai lēmumu pieņemšanai kaujas laukā, bet 13 dalībvalstis projektā “ACTING” trenē kiberaizsardzības speciālistus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.
Šie projekti kopā ar Eiropas Aizsardzības fonda 7,3–8 miljardu eiro investīcijām pētniecībā un Eiropas Aizsardzības industrijas programmu (EAIP) apliecina, ka Eiropas drošība balstās praktiskā sadarbībā. Lai sabiedrību plašāk iepazīstinātu ar šiem sasniegumiem, Eiropas Komisija Latvijā līdz decembrim īsteno informatīvo iniciatīvu “Eiropas aizsardzība: sargājam to, kas svarīgs” ar devīzi “Latvijai un tev” – atgādinot, ka katrs eiro, kas ieguldīts kopīgā pētniecībā, robežu stiprināšanā un Latvijas militārajā industrijā, ir tiešs ieguldījums mūsu valsts neatkarībā un katra iedzīvotāja drošībā.
