Antibakteriāli pārsēji un radionuklīdu adsorbcijas materiāli, grunts nestspējas modeļi militārās tehnikas mobilitātei – šie ir tikai daži no Latvijas Universitātes (LU) zinātniskajiem un inovatīvajiem projektiem, ar kuriem šodien iepazinās aizsardzības ministrs Andris Sprūds, pirms tam ar Universitātes vadību, tostarp LU rektoru Gundaru Bērziņu, apspriežot sadarbības iespējas valsts aizsardzības stiprināšanai.
Ministra vizīte sākās LU Akadēmiskajā centrā Torņkalnā Dabas mājā, kur Universitātes vadība A. Sprūdu iepazīstināja ar LU darbu un projektiem, īpaši izceļoti pētniecisko un zinātnisko darbu aizsardzības jomā. Tāpat puses apsprieda iespējamo sadarbību zinātnē, pētniecībā un inovācijās valsts aizsardzības stiprināšanai, vienojoties, ka dronu, kvantu tehnoloģijas, kā arī mākslīgais intelekts un jaunie materiāli ir stratēģiski svarīgas jomas.
Ministrs tikšanās laikā izcēla, ka Aizsardzības ministrijas partnerība ar Latvijas universitātēm ir ļoti būtiska. Viņš izcēla, ka katrai universitātei ir sava specializācija, un svarīgi šīs stiprās puses izmantot.
Universitātēm ir nozīmīga loma aizsardzības industrijas ekosistēmā. Lai stiprinātu zinātni un inovācijas sadarbībā ar aizsardzības nozari, apmeklēju @universitatelv.
— Andris Spruds (@AndrisSpruds) March 20, 2025
Vienojāmies, ka dronu tehnoloģijas, kvantu tehnoloģijas, mākslīgais intelekts un jaunie materiāli ir stratēģiski… pic.twitter.com/0cP5ZGBEfw
Tāpat aizsardzības ministrs atgādināja, ka viena no ministrijas prioritātēm ir inovāciju attīstība valstī, un, kā noteikts “Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijā 2025-2036”, līdz 2028. gadam aizsardzības pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju finansējumam jāsasniedz 1,5 % no aizsardzības budžeta, ar mērķi nākotnē sasniegt 3%.
Pēc sarunām ar Universitātes pārstāvjiem ministrs apmeklēja LU laboratorijas, kurās tika pastāstīts par notiekošiem projektiem zinātnē, kuriem ir potenciāls attīstīties arī aizsardzības jomā.
Pirmais pētījums, ar ko Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes pētnieki iepazīstināja ministru, pētnieku vārdiem sakot, bija “aizsardzības ierocis”. Runa ir par Eiropas Fonda apakšprojektu, ko vada Latvijas Universitāte, kurā aktualizēta antidotu problēma un vispārēja aizsardzība radioaktīva piesārņojuma gadījumā. LU pētnieki ir izstrādājuši antibakteriālus pārsējus un radionuklīdu adsorbcijas materiālus, lai radiācijas iedarbības gadījumā aizsargātu vaļējas brūces. Jaunie risinājumi brūču aizsardzībai radiācijas iedarbības gadījumā izstrādāti Eiropas Aizsardzības fonda (EDF) projektu ietvaros.
Tāpat pētnieki demonstrēja risinājumus, kas attīra ūdeni no radioaktīva piesārņojuma sešu stundu laikā, ko var lietot arī kā preventīvu līdzekli.
LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē tika prezentēti izstrādātie grunts nestspējas modeļi militārās tehnikas mobilitātei. Iegūstot datus par zemes slāņiem un to cietību, iespējams noteikt, cik smags transportlīdzeklis spēj pārvietoties par konkrēto apvidu, piemēram, purvā. Nākotnes perspektīvā šim projektam ir iespēja pārtapt, piemēram, par interaktīvu karti.
Savukārt LU Akadēmiskā centra Torņkalnā Zinātņu mājā A. Sprūds tika iepazīstināts ar fizikas fundamentālajiem pētījumiem kvantu sensoru izstrādē un to potenciālo pielietojumu aizsardzības un citās jomās NATO un ES Aizsardzības fonda projektos, kā arī ar LU Lāzeru centrā izstrādātajām inovācijām, kas var nodrošināt precīzākas un drošākas aizsardzības tehnoloģijas.
