NATO amatpersonas rosina alianses dalībvalstu vidū izskatīt jautājumu par jautājumiem, kas saistās ar mākslīgā intelekta lietošanu aizsardzības nolūkos. Tādējādi alianse cenšas rast kopīgu valodu šajā jautājumā pirms šovasar plānotā NATO 2030 stratēģiskā dokumenta apstiprināšanas.
Šāds solis nāk vienlaikus ar ievērojamiem centieniem nostiprināt NATO spējas jomā, ko amatpersonas sauc par jaunām postošajām tehnoloģijām (Emerging and Disruptive technologies – EDT). Autonomā un mākslīgā intelekta ieroči ir šīs iniciatīvas galvenais elements, cenšoties nodrošināt tehnoloģiju nozares līderpozīciju pasaules mērogā.
Sagaidāms, ka sagatavošanās periodā pirms 14.jūnijā paredzētā NATO samita karstākās diskusijas gaidāmas par jautājumiem, kas nosaka mākslīgā intelekta pielietošanas iespējas dažādās jomās.
Viņš uzsver, ka dažādām sistēmām var piemērot atšķirīgus noteikumus atkarībā no paredzētā lietojuma un iesaistītā autonomijas līmeņa. Piemēram, algoritms, kas sijā datus operācijas ietvaros NATO štābā Briselē, tiktu pakļauts citādam kontroles līmenim nekā citi autonomi ieroči.
Turklāt nozarē tiek izstrādāti noteikumi, lai izprastu prasības, kas saistītas ar likumu ievērošanu turpmākajā NATO mākslīgā intelekta politikā. Mērķis ir izstrādāt skaitliski izmērāmas vadlīnijas, lai uzņēmumi varētu noteikt, kādām prasībām atbilst to izstrādātie produkti, teica D. van Vīls.
Pagaidām alianses amatpersonas izstrādā jautājumus, lai vadītu gaidāmo diskusiju, viņš teica.
Tie svārstās no pamata izpētes par to, vai uz ar mākslīgo intelektu darbināmām sistēmām attiecas NATO “juridiskie mandāti”, paskaidroja van Vīls. Citi jautājumi apskata, vai jebkura sistēma ir objektīva un vai tās pieņemtie lēmumi nosliecas vienā vai otrā virzienā.
Pēc van Vīla domām, izšķiroša nozīme būs arī tam, kā sistēmas pieņem lēmumus. “Vai varat man kā operatoram paskaidrot, ko dara jūsu autonomais transportlīdzeklis un kāpēc tas veic noteiktas darbības? Un, ja tas dara lietas, kuras mēs neesam paredzējuši, vai varam tās izslēgt?” viņš jautā.
NATO centieni radīt kopīgu pamatu mākslīgajam intelektam seko ES mēģinājumam darīt to pašu, lai arī neņemot vērā militāros pielietojumus. Turklāt ANO jau sen ir forums diskusijām par mākslīgā intelekta izmantošanu ieročos, kā arī par iespējamām sekām.
Saskaņā ar Minhenes Bundesvēra universitātes pētnieka Frenka Zauera (Frank Sauer) teikto, šīs organizācijas katra cenšas no jauna izgudrot riteni.
Viņaprāt, regulatori pārāk fokusējas uz dažādu autonomijas definīciju izstrādi, mēģinot tās savienot ar potenciālām izmantošanas iespējām.
“Par to ir jādomā tehnoloģiski-agnostiskā veidā”, uzsvēra Zauers, ierosinot ierēdņiem lielāku uzsvaru likt uz precīzo cilvēku kontroles mehānismu. “Pieņemsim, ka mašīna var darīt visu, ko tā vēlas – kādu lomu tad spēlē cilvēks?”