Pabriks: krīzē armijas pārtikas apgādes sistēmu jāspēj izmantot ēdiena piegādei civiliedzīvotājiem

Uzņēmējdarbība un inovācijas
Sargs.lv
pārtika
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Vairāk nekā 40 Latvijas ražotāji un uzņēmēji pulcējušies Aizsardzības ministrijas organizētajā pirmajā virtuālajā pārtikas hakatonā, lai kopīgi izstrādātu modeli noturīgai pārtikas piegāžu ķēdei, lai nodrošinātu Nacionālos bruņotos spēku pārtikas apgādi krīzes situācijā. Aizsradzības ministrs Artis Pabriks, atklājot hakatonu, uzsvēra – atrisinot jautājumu par pārtikas apgādi bruņotajiem spēkiem, eventuāli tiks izveidots ceļš, kā krīzes situācijā palīdzēt visai Latvijas sabiedrībai.

Ministrs, uzrunājot hakatona dalībniekus, norādīja – ir virkne ekspertu, kuri uzsver, ka tuvākajos 50 gados pasaulē ļoti liela cīņa notiks par trīs tipa resursiem. Tie ir enerģētika, ūdens, kā arī pārtika. Lai arī Latvijā enerģētikas jautājums valstī nav tik vienkāršs, risinājumi ir rasti. Ņemot vērā, ka Latvija nav tuksnešaina valsts, ūdens resursam jābūt pietiekamam. Tomēr nopietns jautājums ir pārtikas resurss – gan krīzes situācijā, gan raugoties no valsts ekonomiskās attīstības viedokļa.

“Latvija ir pārtikas ražotājvalsts. Mēs nevaram teikt, ka neesam spējīgi saražot pietiekami daudz kvalitatīvu pārtiku dažādām vajadzībām. Tomēr, runājot par bruņotajiem spēkiem, redzam, ka, izpildot gan valsts kontroles, gan citu institūciju uzstādītos noteikumus, mums ir ļoti lielas problēmas iepirkt Latvijas zemnieku, uzņēmēju ražotu un sagādātu pārtiku ilgtermiņā, kas vajadzīga mūsu karavīriem, zemessargiem un šeit esošajiem sabiedrotajiem – nerunājot par krīzes situāciju,” norādīja A. Pabriks.

Tieši tāpēc Aizsardzības ministrija aicinājusi apzināt Latvijas pārtikas ražotājus un uzņēmējus, lai varētu nodrošināt Nacionālos bruņotos spēkus krīzes situācijā ar kvalitatīvu, augstiem standartiem atbilstošu Latvijas pārtiku.

Viņš vērsa uzmanību – ja valsts nonāktu krīzes situācijā, nevar paļauties, ka pārtikas apgādi Latvijā nodrošinātu, piemēram, Vācija, Polija vai ASV. Valstij jābūt gatavai pašai sevi nodrošināt. Tas nozīmē, ka ir pēdējais laiks Latvijas uzņēmējiem un tirgotājiem apvienoties, lai panāktu maksimāli lielu Latvijā ražotas pārtikas nodrošinājumu krīzes situācijās. Svarīgi, lai šādos apstākļos pārtika nokļūtu, gan līdz bruņotajiem spēkiem, gan Latvijas sabiedrībai.

Aizsardzības ministrs aicināja dalībniekus izmantot hakatonu, lai rastu risinājumus šai problēmai, tādējādi radot arī plašākas iespējas pašiem sev un būtisku pienesumu valstij kopumā.

“Ja spēsim atrisināt jautājumu par pārtikas piegādēm bruņotajiem spēkiem, mēs eventuāli izveidosim ceļu, kā krīzes situācijā palīdzēt visai Latvijas sabiedrībai. Ieguvēji būs visi. Latvijas uzņēmēji un pārtikas ražotāji ar šo soli un mūsu palīdzību būs spējīgi ieiet pasaules tirgū, domāt par eksportu, kas Latvijai ir vajadzīgs – domāt, kā varam apgādāt citas valstis ne tikai ar kvalitatīvu vispārēju pārtiku, bet, iespējams, arī ar pārtiku, kas vajadzīga citu valstu bruņotajiem spēkiem. Šādā veidā mēs arī celsim Latvijas tautsaimniecību un radīsim jaunas darba vietas.”
hakatons
Aizsardzības ministrs
Artis Pabriks

Virtuālā pārtikas hakatona dalībnieki visas dienas garumā darba grupās izstrādās risinājumus noturīgai pārtikas piegāžu ķēdei, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku pārtikas apgādi krīzes situācijā.

Veiksmīgāko un inovatīvāko hakatonā izstrādāto risinājumu autori saņems balvas no Aizsardzības ministrijas, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas.

Virtuālo pārtikas hakatonu organizē Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju.

Jau ziņots, ka 2016. gadā Aizsardzības ministrijā parakstīja vienošanos par sadarbību ar Latvijas pārtikas ražotājiem, lai veicinātu Nacionālo bruņoto spēku nepārtrauktu apgādi ar augstākās kvalitātes un vides standartiem atbilstošu lauksaimniecības un pārtikas nozares produkciju, vienlaicīgi sekmējot nacionālās tautsaimniecības attīstību.

Dalies ar šo ziņu