Polija, turpinot nostiprināt savus sauszemes spēkus, pasūtījusi papildus 180 Korejas ražotāja "Hyundai Rotem" K2 "Black Panther" kaujas tankus kopā ar 81 dažāda tipa tanku atbalsta transportlīdzekļiem, tādējādi izvirzot ambīcijas kļūt par vislabāk bruņoto sauszemes karaspēku Eiropā, vēsta ASV aizsardzības medijs "Defense News".
Šī darījuma vērtība tiek lēsta aptuveni 6,5 miljardu ASV dolāru apjomā.
Saskaņā ar iepirkuma plānu, jaunie kaujas tanki Polijas bruņotajiem spēkiem tiks piegādāti laikā no 2026. līdz 2030. gadam. No tiem 116 tanki tiks ražoti Dienvidkorejā K2GF variantā, bet 64 transportlīdzekļi tiks iegādāti K2PL variantā, teikts Polijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.
"Laikā no 2028. līdz 2030. gadam mēs plānojam īstenot pilna mēroga vietējo ražošanu," līguma parakstīšanas ceremonijā sacīja Polijas Nacionālās aizsardzības ministra vietnieks Vladislavs Kosinjaks-Kamiša.
Kā norāda “Defense News”, šis ir jau otrais vērienīgais Polijas K2 tipa tanku iegādes līgums no Korejas ražotājiem. 2022. gadā Polija pasūtīja pirmo 180 kāpurķēžu transportlīdzekļu partiju. Saskaņā ar pamatlīgumu Varšava no Dienvidkorejas var iegādāties līdz pat 1000 K2 kaujas tanku. Šādi K2 “Black Panther” varētu kļūt par galveno tanku Polijas sauszemes spēkos.
Savukārt aizsardzības nozares portāls “Defence Blog” norāda, ka līgums ar “Hyundai Rotem” spēs atjaunot kaujas tanku ražošanu “Bumar-Łabędy” rūpnīcā Glivicē, kas ilgāku laiku bija pārtraukta.
Kā atgādina “Defence Blog”, pēdējo reizi “Bumar-Łabędy” tankus ražoja 2009. gadā, izgatavojot pēdējos uz padomju platformas T-72 Polijā ražotos PT-91 modeļus Malaizijas armijai. Kopš tā laika rūpnīca ir koncentrējusies uz jau saražoto PT-91 tipa tanku apkopi un modernizāciju.
Kā norāda “Defence Blog”, šī pieeja – atjaunot ražošanu, balstoties uz ārvalstu tehnoloģiju pārņemšanu, nevis jauna pašmāju produkta izstrādi, rada plašākus jautājumus par to, kāpēc Polija galu galā atteicās no sava tanku modeļa izstrādes ceļa?
Lai izskaidrotu šo maiņu, “Defence Blog” runāja ar Polijas aizsardzības nozares žurnāla “Wojsko i Technika” žurnālistu Bartlomiju Kučarski, kurš sniedza ieskatu – kāpēc Polija izvēlējās šādu pieeju.
“Agrāk patiešām bija plāns evolūcijas ceļā attīstīt T-72 par pilnīgi jaunu poļu tanku. Tas būtu noticis šādi – tiek uzbūvēts PT-91, kam sekoja uzlabotais PT-94, kas zināmā mērā bija eksporta versija PT-91M, tad sekotu PT-97 un visbeidzot - PT-2000, kas būtu trešās paaudzes tanks pilnā nozīmē,” skaidro B.Kučarskis.
Tomēr PT-2000 nekad netika uzbūvēts.
"Tam nebija naudas! Programmas izmaksas tika lēstas 400 miljonu ASV dolāru vērtībā, bet pašu tanku iegāde prasītu vēl miljonus. Izmaksas par vienību tika lēstas 4–5 miljonu ASV dolāru apmērā," viņš skaidroja.
Kā sarunā ar “Defence Blog” stāsta B. Kučarskis, tajā laikā Polija iepirka “Rosomak” kājnieku kaujas mašīnas un F-16 iznīcinātājus. Tāpat izmaksas radās ar nepieciešamību piedalīties starptautiskajās operācijās Afganistānā un Irākā.
Galvenokārt finansiālu ierobežojumu dēļ Polija beigu beigās atteicās no plāniem dziļi modernizēt PT-91 un tā vietā iegādājās noteiktu skaitu Vācijā ražoto “Leopard” 2A4 kaujas tanku, kuriem pēcāk tika pievienoti daži “Leopard” 2A5 modeļi.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc Polija atteicās no sava tanku projektēšanas ceļa, B.Kučarskis sacīja: “Es domāju, ka tas drīzāk bija iztēles un patriotisma, nevis naudas trūkums.”
Pēc agresorvalsts Krievijas iebrukuma Ukrainā, Polija ir pastiprinājusi centienus paplašināt savu tanku floti.
Kā norāda “Defense News” ražošanas atjaunošanu Polijā veicina pašas Dienvidkorejas iecietīgā politika attiecībā uz tehnoloģiju nodošanu.
ASV medijs arī piebilst, ka Varšava kļuvusi par vienu no lielākajiem Seulas ieroču pircējiem Eiropā, iegādājoties ne tikai kaujas tankus, bet arī cita veida bruņojumu, tostarp artilērijas raķešu sistēmas un aviāciju.
